2. Nepareizs pelnu daudzums
Katrs augs ir individuāls, un katram kultūraugam ir sava tolerances robeža pret minerālsāļu saturu augsnē. Piemēram, tai pašai paprikai ir ārkārtīga jutība pret sāli, tāpēc tā burtiski “prasa” savu minimālo koncentrāciju apkārt. Baklažāns ir izturīgāks pret stresu, taču arī viņš necieš pārmērīgu sāls daudzumu.
Savukārt tie paši gurķi un kāposti burtiski mīl pelnus, un tiem nepieciešama augsta minerālsāļu koncentrācija ap tiem. Taču nekādā gadījumā nevajadzētu pārsniegt zināmo normu – no 100 līdz 200 gramiem pelnu uz kvadrātmetru augsnes.
Ātrajiem kultūraugiem kuru reakciju uz pelniem vēlaties novērot sezonas laikā, vislabāk ir pievienot apspriesto mēslojumu šķīduma veidā: pievienojiet 100 līdz 200 gramus pelnu 10 litriem ūdens un uzmanīgi izlejiet to uz sakņu sistēmas. Šādā veidā augi mēslojumu uzsūks ātrāk un maigāk nekā tad, ja pelni tiktu pārstrādāti “sausi”.
Jebkurā gadījumā rīkojieties pēc principa “labāk mazāk nekā vairāk”. Jo pelni savā galvenajā masā ir sārmi, kas var radīt neatgriezeniskus bojājumus saknēm ķīmisku apdegumu veidā, ja vienkārši “pārspīlēsiet”. Tas ir tāpat kā ar zālēm – var izdzert vienu tableti un saņemt labumu. Vai arī var “apēst sauju” un doties uz otru pasaules malu!
3. Nesajaukt ar citiem mēslošanas līdzekļiem
Pelni (vai pelnu šķīdums) paši par sevi ir universāls, izolēts mēslošanas līdzeklis.
Tāpēc nevajadzētu eksperimentēt un pelniem pievienot vēl kaut ko citu. Piemēram, koksnes degšanas atvasinājumus nekādā gadījumā nedrīkst jaukt ar mulču un kūtsmēsliem – skābiem mēslošanas līdzekļiem, kas kombinācijā ar pelniem negatīvi ietekmēs augus. Starp citu, sajaucot ar pelniem, kūtsmēslu iedarbība ievērojami samazināsies.
Kaut vai tāpēc, ka jau no seniem laikiem ciemos un kolhozos kūtsmēslus sajauca ar pelniem, lai nodrošinātu to ilgstošu uzglabāšanu, jo šādā kombinācijā baktēriju aktivitāte samazinājās vairojas.
Nav vēlams arī sajaukt ar fosforu, jo saknes nesaņems šo mikroelementu, jo pēc “nepareizās” reakcijas tas pārvērtīsies kālija fosfātā.
Ar slāpekļa mēslošanas līdzekļiem – arī “pa”, jo notiks nepatīkama ķīmiska reakcija, kuras rezultātā slāpeklis iztvaikos kopā ar amonjaka tvaikiem. Rezultātā tiks nodarīts kaitējums jebkurai kultūrai.
Vienīgā vairāk vai mazāk “nesaderīgo” kombinēšanas iespēja ir “dažādot” mēslošanas līdzekļus laikā. Piemēram, pēc pelnu pievienošanas pagaidiet 10-14 dienas un tikai tad pievienojiet jaunu “garšvielu”. Atkal, ja pelnus pievienosiet kā šķīdumu, šo laika intervālu varēsiet samazināt uz pusi, jo uzsūkšanās un pārstrāde būs daudz ātrāka.
Kopsavilkums
Pelnu lietošana dārzeņu dārzā jāveic ļoti piesardzīgi, pilnībā apzinoties, kuras kultūras “vēlas” un kuras “nevēlas” šo piedevu.
Savulaik pelnu plašo izmantošanu visur un visur skaidroja ar milzīgo šāda veida mēslojuma pieejamību, jo pēc ziemas katrā mājā ar krāsns apkuri veidojās vesela “stratēģiskā rezerve” no pilnīgi sadegušas malkas.
Lasi vēl: Aizmirsts mēslojums stādiem no PSRS. Mērcējiet “pupiņas” vienu dienu un pabarojiet stādus
Tāpēc pelnus kaisīja visur, kur nebija ko darīt, īsti neizprotot procesa būtību, un pat dažkārt ieguva visai panesamu ražu, pateicoties augu spējai pielāgoties jebkādu stimulu iedarbībai (tas gan neizslēdz faktu, ka daži kultūraugi no pelniem gūst labumu).
