Dzīvot savā mājā – tas ir īsts piedzīvojums. Tikai bildēs saimnieki sēž uz verandas skaistos krēslos, dzer kafiju, jauki smaida un apbrīno savu ideālo pagalmu
Kādreiz arī mēs tā sēdēsim uz savas terases… Taču realitātē viss ir citādi: ja mājā dzīvojat tikai trīs gadus un jums nav mantojuma, ka varat notirgot tad līdz šādai bildei vēl jāstrādā un jāstrādā.
Mēs ar ģimeni savā zemesgabalā dzīvojam trīs gadus, uz jūru vai kur citur atpūsties nebraucam un lielāko daļu naudas ieguldām tajā, lai padarītu teritoriju skaistāku. Bet pagaidām mums ir tikai tas, kas redzams fotoattēlos zemāk.
Tagadējais skats:
Šo trīs gadu laikā mūsu zemesgabals no lauksaimniecības lauka pārvērties par kaut ko, kas atgādina tipisku sešu simtu kvadrātmetru dārzu.
Ko esam paveikuši? Salīdzinot bildes, ir viegli pamanīt, ka parādījušies:
Bērnu rotaļu laukums (pats pirmais, ko uzstādījām)
Daudz līmeņu puķu dobe un dārza zona (pagājušajā gadā tur vēl ieklājām flīzes), siltumnīca, saimniecības ēka (vai “meiteņu namiņš”, kā saka kaimiņi), žogs, stāvvieta pie mājas, pirts
No cita rakursa:
No vienas puses, saraksts ir iespaidīgs, bet mūs nomoka daži ļoti svarīgi priekšpilsētas mājas aspekti. Tieši uz tiem šogad arī nolēmām koncentrēties. Tajā pašā laikā atteicāmies no viena mērķa, ko bijām sev izvirzījuši pirmajā gadā (bet ne uz visiem laikiem – vēlāk tāpat to paveiksim).
1. Bruģis. Pa kaut ko taču jāstaigā
Kopā ar mājas remontu mēs ierīkojām apmaļu joslu ap māju, bet pagājušajā gadā ielējām betona laukumu automašīnu stāvvietai, apvienojot to visu vienā virsmā. Kopumā tas ir 100 kvadrātmetru betona.
Skats uz māju no priekšpuses:
Šobrīd grants nav – visur priekšā ir betons. Zinu, daudzi no jums uzskata, ka priekšā jābūt dabai, bet betons – tas tikai pilsētām. Arī es piekrītu, bet pavasarī, rudenī un pēc lietus staigāt pa dubļiem no mašīnas līdz durvīm mums negribas.
Grants materiāls ir labs kā pagaidu risinājums – ar katru gadu bērni to iznēsāja pa pagalmu (jo ar akmentiņiem spēlēties taču ir jautri), bet ziemā, tīrot sniegu, grants tika izkaisīts vēl vairāk.
Pašlaik starp risinājumiem:
Betonu ilgi atstāt atvērtu nedrīkst – sāks plaisāt. Tāpēc šogad esam nolēmuši betona laukumu pārklāt ar flīzēm. Meistars, kura grafiks aizņemts visai sezonai, paziņoja: “Pie jums nāksim maija otrajā pusē.” Es to uztvēru kā: “Sāc krāt naudu, draudziņ.”
Flīzes izvēlēsimies vibro presētas (ne lietas no veidnēm), parastu pelēku krāsu, jo tā ir vienkārši lētāka nekā brūnā. Kopumā: betonu ielējām labi, kamēr viss vēl ir svaigs – jāķeras pie darba.
Lasi vēl: Kā 30 dienās pārvarēt kāri pēc saldumiem
2. Cokolstāvs
Kopš pirmā gada mūsu cokols ir apšūts ar penopleksu, un ar to arī viss beidzās. Tā ieteica celtnieku brigāde, sakot, ka tā siltums mazāk aizplūdīs no mājas.
Tagad es saprotu, ka tas bija muļķīgi – siltināt pamatus, ja visā pirmajā stāvā ir siltās grīdas, ir bezjēdzīgi. Bet ko padarīsi – ja jau izdarīts, jāpieņem un jāpabeidz. Kāpēc mēs tā izdarījām? Nezinu.
Materiālam izvēlējāmies paneļus, kurus stiprināsim pie metāla karkasa (kas vēl jāuzbūvē). Darbs būs sarežģīts, jo cokola augstums dažādās vietās atšķiras (dēļ nevienmērīgā zemesgabala un slīpās apmales).
Manas rokas visu ziemu strādāja tikai ar klaviatūru, tāpēc būvdarbus nāksies atcerēties. Bet nekas – atcerēšos, izdarīšu. Starp citu, cokols būs tumši brūns, tāpat kā žogs. Domāju, izskatīsies skaisti.
3. Ūdens notekas uz zemesgabala
Tagad es visiem ar gudru seju saku – veidojiet drenāžas sistēmu! Kad pārcēlāmies, par to pat nedomāju, un arī neviens nepabrīdināja. Rezultātā teritoriju iekārtojām, neko nelīdzinot, ūdens savākšanas sistēmu neveidojot, un trešo pavasari jau ejam pa ūdens straumēm ar lāpstu rokā.
Globālais skats:
Ūdens tek no pirts uz centra pusi (tur zemākā vieta) un no terases uz saimniecības ēku. Ir doma ierakt plastmasas noteku renes pa plūsmas virzieniem, bet ir aizdomas, ka šis risinājums nav labākais.
Shēmā: ūdens plūst pa sarkanajām līnijām, bet noteku renes plānoju izvietot pa dzeltenajām līnijām. Būšu ļoti pateicīgs, ja padalīsieties ar saviem ieteikumiem.
4. Celiņi
Beidzot esam nonākuši pie svarīgā: vēlamies izveidot celiņus. Plānojam izveidot sava veida trīsstūri: no terases uz saimniecības ēku un dārza zonu, no dārza zonas uz pirti un no pirts atpakaļ uz terasi. Kaut kur pa vidu atradīsies daudz līmeņu puķu dobe, bet pārējā teritorijā būs zāliens.
Pagājušajā gadā:
Dārza zonā jau izveidojām celiņus, bet tā pa visu zemesgabalu pagaidām negribam darīt. Galvenais jautājums – no kā veidot celiņus:
Variants 1: Grants ar apmales lentu. Bet baidos, ka grants kļūs netīrs un to nevarēs nomazgāt.
Variants 2: Atsevišķas plāksnes ar zālienu starp tām. Skaisti un vienkārši, bet nav skaidrs, kā pārvietot ratiņus vai vezumu.
Variants 3: Koka klājums. Redzēju vienkāršu variantu – plastmasas ūdensvada caurulei pieskrūvē dēlīšus.
Galva par šo jautājumu sāp visvairāk, jo nav vēl risinājuma, par kuru ar sievu teiktu “VAU”. Rakstiet savas idejas!
5. Spices aka
Kā jau vairākas reizes rakstīju, mums nav centrālās ūdensapgādes un kanalizācijas.
Zemesgabali ir mazi, cilvēku daudz, septiķi tikai dažiem.
Ir skaidrs, ka pēc dažiem gadiem ūdens no notekām nonāks tajā pašā akā.
Ūdeni no akas nedzeram, bet izmantot tādu pat tehniskiem mērķiem nav patīkami.
Risinājums: Jāurbj spice blakus akā. Pieredze rāda, ka 20 metru būs pietiekami, tikai tehniskajam ūdenim. Aku atstāsim kā rezerves avotu un dārza laistīšanai.
6. Terase pie pirts
Pirts stāv uz skrūvpāļiem, un kāpt tur augšā bez normāla pieejas nav ērti. Tāpēc izlēmām izveidot terasi – vienkāršu koka klājumu, kā pie saimniecības ēkas, lai vasarā tur varētu atpūsties (kad kādreiz beidzot būs brīvs brīdis).
Uzdevums: Terasi veidosim arī uz pāļiem. Galvenais būs atrast laiku un naudu.
7. Būs garāža
Un visbeidzot – ideja, kuru lolotāju kopš mājas iegādes – liela garāža divām automašīnām. Nojumi negribu, tikai garāžu. Bet tās izmaksas būs kā trīs pirtīm. Tāpēc šogad vēl iekrājumu nepietiks.
Secinājums: no saraksta to vēl neizsvītrošu, bet arī neprasīšu brīnumus šajā sezonā – darba pietiek arī bez tā. Šādi izskatās mani šī gada plāni: kā jau parasti – Napoleona mēroga. Un, kaut kur dziļi sirdī, ir šaubas, vai mēs visu paspēsim realizēt šajā sezonā – jo tā ilgst vien piecus mēnešus. Turklāt ienākumus arī vēl nemāku zīmēt (lai gan vajadzētu sākt mācīties).
Gaidu komentāros jūsu domas un idejas par jebkuru no minētajiem punktiem. Varbūt kaut kur es kaut ko neesmu ņēmis vērā? Vai varbūt ir interesantākas iespējas? Un vispār – arī vienkārši atbalsta vārdi nebūs lieki!
