Pirms vairākiem gadiem Preiļos man gadījās interesants atgadījums. Biju devusies uz veikalu, lai iegādātos dažas ikdienā nepieciešamas lietas.
Tur ienāca jauna sieviete, kuras nekoptā āriene uzreiz pievērsa manu uzmanību. Viņas acis nemierīgi klīda pa telpu, līdz tās apstājās pie manis. Viņa piegāja klāt un, runājot kautrīgā balsī, palūdza palīdzību – nopirkt viņai ziepes. Turklāt viņa norādīja tieši uz vislētāko variantu.
Es iedevu viņai naudu un pēc tam klusām sāku vērot viņas turpmākās gaitas. Viņa lēnām devās cauri veikalam, uz mirkli apstājoties pie pārtikas plaukta. Tajā brīdī viņas acīs atspoguļojās dziļš izsalkums. Man ap sirdi radās smagnējs sajūtas, un domu plūsma nelika mieru – jāpanāk šī jaunā meitene. No ārienes viņa izskatījās ap 20-25 gadiem, ne vairāk.
Piegāju pie pārtikas plaukta, paņēmu dažas bulciņas un tad devos viņu panākt. Es atvainojos, ka viņu aizkavēju, un pēc tam mēs apsēdāmies uz soliņa. Kamēr tur sēdējām, es viņai iedevu bulciņas.
Pēc tam meitene sāka dalīties ar savu stāstu, sākot ar to, kā viņai šobrīd klājas dzīvē. Viņa pastāstīja, ka, kad viņai bija 18 gadi, viņa satika draugu, kurš pārliecināja viņu pārcelties dzīvot pie viņa. Meitene skaidri vēlējās to darīt, taču viņas māte bija pilnīgi pret šo lēmumu.
Kad katrs sāka aizstāvēt savas intereses, strīdi kļuva arvien dzīvotspējīgāki, un meitene vairs nespēja izturēt saspringto atmosfēru. Beigās viņa nolēma pārcelties pie puiša. Bet stāsta patiesi interesantā daļa vēl tikai sākās…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Puisis izdzina meiteni, kad saprata, ka viņa viņam vairs nepatīk un bija vienkārši apnikusi. Māte nespēja piedot meitai, tāpēc viņa nevēlējās, lai viņa atgrieztos mājās.
Sākumā viņai nebija citas izvēles, kā palikt pie draugiem, taču ar laiku viņai palika kauns, un viņa sāka dzīvot vienkārši ārā. Es klausījos viņas stāstu, un man bija grūti tam noticēt. Piedāvāju palīdzību – izmetām vecās drēbes, viņa nomazgājās, iztīrīja zobus, nogriezām viņai īsākus matus, un es iedevu naudu un dažas drēbes.
Meiteni ļoti aizkustināja saņemtā palīdzība. Lai būtu pilnīgs sirdsmiers, piezvanīju draugiem, izskaidroju situāciju, un kopā īrējām viņai istabu kopmītnēs. Turklāt mēs palīdzējām viņai atrast apkopējas darbu tirdzniecības centrā. Viņa bija tik priecīga par saņemto palīdzību, un, protams, arī man tas deva gandarījumu.
Es biju satraukusies, jo sakari bija pazuduši uz ilgu laiku, bet, nejauši sastopot viņu veikalā, viņa, mani ieraudzījusi, sāka spiegt no laimes. Mēs samīļojām viens otru un nedaudz parunājāmies.
Viņai klājas labi – viņa ir atradusi puisi un strādā par kasieri. Mēs nākamnedēļ dosimies uz kino, un viņa pati jau ir nopirkusi biļetes. Viņa ļoti vēlas mums pateikties par visu.
Šī stāsta galvenā doma ir, ka, darot labus darbus citiem, mēs vēlāk saņemam daudz vairāk. Kad cilvēkiem ir grūtības, mums ir jābūt gataviem palīdzēt. Katram ir savs stāsts, un, ieguldot pat nelielu piepūli, mēs varam būtiski ietekmēt un mainīt citu cilvēku dzīvi.
