Tu esi izteikti radošs, ja spēj saskatīt apslēpto attēlu – tikai viens no 100 cilvēkiem to spēj!
Ko tu redzi attēlā, kas samulsinājis tik daudzus cilvēkus?
Tikai 1 no 100 cilvēkiem uzminēja pareizi, bet pārējiem tas nebija pa spēkam. Pamēģini vēlreiz. Dažiem palīdzēja attēla tumšākās puses aizklāšana ar roku.
Radošie procesi tiek uzskatīti par ļoti abstraktiem un neizmērāmiem, bieži vien par negaidītiem iedvesmas uzliesmojumiem. Tomēr zinātniekiem izdevies veikt konkrētus pētījumus, lai analizētu un izpētītu īpatnības, kuras piemīt radošiem cilvēkiem. Viņi nonāca pie secinājuma, ka radoši cilvēki domāšanas procesā mēdz izmantot daudz lielākus smadzeņu apgabalus. Tas viņiem dod iespēju izmantot vairāk asociāciju un lielāku atmiņas apjomu, kad mēģina kaut ko atšifrēt.
Šajā gadījumā ar attēla dekonstrukciju radošiem cilvēkiem ir pieejams lielāks informācijas daudzums, kuru apstrādāt, aplūkojot iepriekš neredzētu attēlu, kas nozīmē, ka viņi ātrāk spēs salikt kopā iepriekš jau zināto un redzēto, lai veidotu jaunas idejas.
Lasi arī: Viņa netika iekšā savās mājās – mēģinājums tikt atpakaļ šausmīgi izgāzās! SĀPĪGI!
Tāpēc nav brīnums, ka dažiem cilvēkiem šī mīkla bija tik vienkārša, ka lika brīnīties, kur slēpjas āķis. Tomēr tev nevajadzētu uzskatīt, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā, ja viss, ko, arī ilgi pētot attēlu, spēj saskatīt ir deformēts žurkas vai sikspārņa attēls. Tas tikai nozīmē, ka jaunu informāciju apstrādā savādākā, bieži vien “formālākā” veidā, sekojot zināmiem noteikumiem un asociācijām, kamēr radošiem cilvēkiem šis process iekļauj vairāk “ārpus rāmjiem” domāšanu, kura nodrošina lielāku iespējamo variantu klāstu.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu kas tieši attēlā ir apslēpts!
Tevi noteikti interesēs
- 7. jūnijs ar īpašu nozīmi senču ticējumos – Medus rasas diena: dažas lietas, ko šajā dienā nedarīt, lai neaizbaidītu laimiby Laura Blūma
- Gaisīgi, maigi un apetelīgi salāti “Maigums” svētku galdamby Anete Vītola
- Tagad es vienmēr katrā istabā ievietoju glāzi ar sāli. Viesnīcas istabene man parādīja vienkāršu knifiņuby Rinalds Bergmanis