Tas patiesībā ir vīrietis ar kovboju cepuri.
Lasi arī: Viņa netika iekšā savās mājās – mēģinājums tikt atpakaļ šausmīgi izgāzās! SĀPĪGI!
Dažiem cilvēkiem bija nepieciešama vesela stunda, lai to spētu saskatīt, kamēr dažiem laimīgajiem tas izdevās uzreiz. Ja tu esi no otrās grupas, tad saskaņā ar pētījumu, vari uzskatīt sevi par ļoti radošu cilvēku.
Šis zīmējums nav vienīgais, kurš veicinājis diskusiju par to, kā mūsu domāšanas veids ietekmē pasauli, kuru uztveram. Slavenā pīles-zaķa dilemma, kuru prezentējis amerikāņu psihologs Jozefs Jastrovs 1899.gadā, nodrošināja sākuma punktu pētijumiem par šo tematu.
Pirms turpini lasīt tālāk, apstājies un aplūko zīmējumu.
Ko tu tajā saskati? Pīli vai zaķi? Vai tu viegli spēj atrast otru dzīvnieku? Vai tu itin viegli spēj pārslēgties no vienas perspektīvas uz otru, vai arī tas pieprasa zināmas pūles?
Šim zīmējumam nav pareiza vai nepareiza minējuma (kaut arī lielākā daļa cilvēku, vispirms saskata pīli), tas vairāk ir kā pārbaudījums tavai spējai pārslēgties no vienas uztveres uz otru.
Visas no šīm iezīmēm ir no svara, kad mēģini izprast vai tu esi izteikti radošs vai viduvēji radošs cilvēks. Saskaņā ar pētījumu, kuru Ričards Vaizmans veica kopā ar psihologu grupu Edinburgas Universitātē, radoši cilvēki pasauli uztver savādāk, jo viņi spēj skatīties uz lietām no dažādām perspektīvām.
Izmantojot pīles-zaķa zīmējumu, dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumiem, kuri neko daudz neatšķīrās no augstāk esošajiem. Papildus tam viņiem palūdza izdomāt un īsā laika posmā uzskaitīt pēc iespējas vairāk neierastus pielietojumus piešķirtiem ikdienā lietojamiem objektiem. Rezultāti bija skaidri: cilvēki, kuri bez piepūles spēja pārslēgties no vienas uztveres uz otru, daudz labāk arī tika galā ar uzdevumu, kurā zināmiem objektiem bija jāpiešķir jauna nozīme.
Tā ir vispārzināma īpašība, ka radoši cilvēki bez piepūles spēj domāt savādākos veidos un atrast saikni starp diviem it kā savstarpēji nesaistītiem konceptiem. Viņu smadzenes ir daudz ātrākas, kad strādā pie viena koncepta vairāku aspektu interpretēšanas. Tāpēc rezultāti pierāda, ka ir atšķirība tajā, kā pasauli uztver ļoti radošie cilvēki un ne tik radošie.
Noslēgumā: ja pasaulē nebūtu radošo ģēniju un viņu spējas ieraudzīt lietas no daudzām dažādām perspektīvām, mums būtu liegti daudzi atklājumi un inovācijas, kuri ir izveidojoši šo pasauli tādu, kādu zinām.