Pastāv reāls risks, ka tūkstošiem mājsaimniecību un uzņēmumu Latvijā paliks bez kvalitatīva interneta – galvenā problēma ir finansējuma trūkums.
Problēma saistīta ar grozījumiem “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam”. Problēmu un izmaiņas pamanījusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar Latvijas Interneta asociāciju (LIA), kuras iebilst pret esošo virzību.
Te vietā ir atcerēties, ka Interneta nozīme mājsaimniecībās mūsdienās ir neatsverama. Arvien vairāk cilvēku strādā attālināti, un stabils un ātrs internets ir nepieciešams, lai efektīvi veiktu darba pienākumus, piedalītos videokonferencēs un koplietotu failus.
Daudzi skolēni un studenti mācās attālināti vai izmanto tiešsaistes resursus mācību procesā. Kvalitatīvs internets ir nepieciešams, lai piekļūtu mācību materiāliem, piedalītos tiešsaistes nodarbībās un veiktu mājasdarbus.
Mūsdienu izklaides iespējas, piemēram, straumēšanas pakalpojumi (Netflix, YouTube, Spotify) un tiešsaistes spēles, prasa ātru un stabilu interneta savienojumu, lai nodrošinātu augstu attēla un skaņas kvalitāti bez pārtraukumiem.
Kvalitatīvs internets ļauj uzturēt kontaktus ar ģimeni un draugiem, izmantojot sociālos medijus, e-pastus, videozvanus un tūlītējos ziņojumus. Arvien vairāk mājsaimniecību izmanto viedierīces, piemēram, viedos termostatus, drošības kameras, apgaismojuma sistēmas un citu mājas automatizāciju, kas ir savienota ar internetu. Lai šīs ierīces darbotos efektīvi, ir nepieciešams stabils interneta savienojums.
Cilvēki arvien vairāk izmanto internetu, lai iepirktos, maksātu rēķinus, veiktu bankas operācijas un rezervētu pakalpojumus. Ātrs un drošs interneta savienojums ir būtisks, lai šie procesi noritētu ātri un droši.
Lasi arī: Metode ar kuru dūmvads pašattīrās, un uz jumta nav jākāpj; Pazīstams krāšņu meistars dalījās noslēpumā
Internets ir galvenais informācijas avots. Tas nodrošina piekļuvi ziņām, zinātniskiem rakstiem, rokasgrāmatām un citiem resursiem, kas ir svarīgi ikdienas dzīvē un darbā. Tātad, kvalitatīvs internets ir kļuvis par nepieciešamību, lai nodrošinātu mūsdienu dzīvesveida prasības un ērtības.
Kur ir problēma?
Asociācijas atklājušas, ka Finansējumu, kas bija jāizmanto augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras izbūvei, iecerēts samazināt 21 miljona eiro apmērā. Skartās mājsaimniecības un uzņēmumi atrodas tā saucamajā vidējā un pēdējā jūdzē. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar Latvijas Interneta asociāciju (LIA) konceptuāli iebilst grozījumiem, jo tie apdraud reģionu turpmāku attīstību un sekmē lielākas digitālās plaisas veidošanos.
Abas asociācijas uzsver, ka atbalsts ir jāsaglabā. No grozījumiem no protams, ka finansējums iepriekš bijis 32.9 miljoni eiro (no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), bet tagad finansējums samazināts līdz tikai 11 miljoniem eiro.
Eksperti uzsver, ka viena kilometra optiskā tīkla izbūve vidēji maksā no 30 līdz 40 tūkstošiem eiro, savukārt jauna sakaru torņa būvniecības izmaksas, atkarībā no tā augstuma un nestspējas, ir no 200 līdz 350 tūkstošiem eiro.
Latvijā joprojām ir 500 000 adrešu, kas atrodas “baltajā” zonā, kur elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji pašlaik nenodrošina un arī tuvāko trīs gadu laikā neplāno nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumus ar platjoslas tīklam atbilstošiem parametriem. Tādējādi gala lietotājiem nav pieejams kvalitatīvs internets. Samazinot paredzēto finansējumu, 19 tūkstoši mājsaimniecību un uzņēmumu joprojām nesaņems ātru interneta pieslēgumu, kas negatīvi ietekmēs reģionu ekonomisko attīstību.
LIKTA un LIA iebilst pret sasteigtu un nepārdomātu finansējuma samazināšanu nozarei, jo tas var aizkavēt un ietekmēt valsts izvirzīto digitālās transformācijas un savienojamības mērķu sasniegšanu. Nozares nevalstiskās organizācijas aicina valdību uz dialogu, lai vienotos par turpmākajiem soļiem, kā nozarei paredzēto finansējumu efektīvi ieguldīt, nodrošinot augstvērtīgu interneta pakalpojumu infrastruktūru Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm.
“Jau 2020. gadā Satiksmes ministrijas pasūtītajā pētījumā tika konstatēts, ka Latvijā trūkst investīciju sakaru nozarē, lai sasniegtu Eiropas Savienības savienojamības mērķus. Augstas veiktspējas tīkla izbūve ir finansiāli ietilpīga, un “baltajās” teritorijās klientu skaits nav pietiekams, lai operatoriem būtu saistoši tajās investēt.
Līdz ar to valsts vai Eiropas programmu finansiāls atbalsts ir būtisks, lai veicinātu augstas veiktspējas tīklu pieejamību valsts reģionos un maksimāli novērstu digitālo plaisu sabiedrībā. Kavēt ātrdarbīgas komunikācijas infrastruktūras izbūvi ir ne tikai risks valsts drošībai, bet arī tiek radīti nelabvēlīgi apstākļi investīciju piesaistei. Šāds samazinājums programmas finansējumam nav Latvijas valsts un sabiedrības interesēs,” nepieciešamību saglabāt atbalstu programmā komentē LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.