Daudzas Eiropas pilsētas ir ieviesušas vietējās pašvaldības nodevas tūristu uzņemšanai, lai gūtu līdzekļus tūrisma infrastruktūras un mārketinga attīstībai. Latvijas kontekstā šāda prakse līdz šim ir bijusi tikai Rīgā. Tomēr, reaģējot uz nozares iniciatīvu, arī Kuldīga, kas ir kļuvusi par nozīmīgu tūrisma galamērķi, gatavojas pievienoties šai tendencei.
Interese par šāda maksājuma ieviešanu Kuldīgā no vietējiem uzņēmējiem tika izteikta jau pirms diviem gadiem. Pēc rūpīgas izstrādes priekšlikumu ir konceptuāli atbalstījusi Kuldīgas novada dome. Plānots, ka jaunā tūristu nodeva stāsies spēkā no nākamā gada 1. aprīļa. Pirms tam, janvārī, ir paredzēta plaša sabiedriskā apspriešana, kuras laikā iedzīvotāji un uzņēmēji varēs paust savu viedokli un sniegt priekšlikumus.
Galvenie aspekti un mērķi:
Finansiālais ieguvums: Kuldīgā no nodevas cer iekasēt aptuveni 50 000 eiro gadā, kas tiks novirzīti tūrisma sektora attīstībai.
Aizdomas un iebildumi: Paralēli potenciālajiem ieguvumiem pastāv bažas par palielinātu administratīvo slogu naktsmītņu operatoriem.
Rīgas pieredze: Galvaspilsētā ieviestā tūrisma nodeva ir pilnībā attaisnojusi uz to liktās cerības, sniedzot būtisku ieguldījumu tūrisma veicināšanā.
Nodevas mehānisms un līdzekļu izmantošanas mērķi
Kuldīgas uzņēmējs Kaspars Bergmanis, kura uzņēmumu grupai pieder divas pilsētā lielākās viesnīcas (nodrošinot naktsmītnes ap 90 viesiem) un kurš ir aktīvi iesaistīts Tūrisma jautājumu apakškomisijas darbā, ir viens no tiem, kas piedalījās nodevas priekšlikuma izstrādē.
Nodevas ieviešanas kārtība paredz, ka ikviens tūrists par katru nakti, kas pavadīta kādā no Kuldīgas naktsmītēm, veiks 1,50 eiro lielu maksājumu. Svarīgi ir tas, ka maksimālais nodevas iekasēšanas periods ir 10 diennaktis. Turklāt ir noteiktas izņēmumu grupas, kurām nodeva nebūs jāmaksā: personas līdz 18 gadu vecumam un viesi, kas uzturas pilsētā darījuma brauciena ietvaros.
Kaspars Bergmanis, uzņēmumu grupas “Linda grupa” īpašnieks un vadītājs, uzsver līdzekļu izmantošanas mērķi: “Iegūtie līdzekļi tiks novirzīti tūrisma mārketēšanai un Kuldīgas kā galamērķa popularizēšanai. Ir svarīgi, ka tūrisma nozares pārstāvji sēž pie viena galda un kopīgi nosaka labākos rīkus, kā popularizēt šo UNESCO centru ne tikai tuvākajās kaimiņvalstīs, bet arī identificējot un piesaistot tūristus no jaunām, mērķtiecīgām nišām un tirgiem.”
Naktsmītņu kapacitāte un finanšu prognozes
Pašreiz Kuldīgā tūristiem ir pieejamas septiņas viesnīcas, vairāk nekā 60 dažādi apartamenti un četras citas naktsmītņu formas, kas kopumā piedāvā apmēram 435 gultasvietas. Statistiskie dati liecina, ka pagājušajā gadā vidējais nakšņošanas ilgums bija salīdzinoši īss – tikai 1,7 diennaktis, un vidējā naktsmītņu noslodze bija ap 22%. Balstoties uz šiem datiem, nozares speciālisti veikuši piesardzīgas aplēses, ka gada laikā papildu ieņēmumi no šīs nodevas varētu sasniegt līdz pat 50 000 eiro.
Uzņēmēju bažas par administrēšanu un risinājumi
Lai gan pārliecinošs vairākums uzņēmēju atbalsta nodevas ieviešanu, kas ilgtermiņā sekmēs Kuldīgas atpazīstamību, pastāv arī skaidras bažas par papildu administratīvo slogu.
Artis Rozītis, dizaina viesnīcas “Sīmanis” un apartamentu īpašnieks, pauž šīs šaubas: “Šobrīd informācija ir pasniegta tā, ka mēs vienkārši sāksim iekasēt šo nodevu, taču nav pietiekami precīzi definēti noteikumi. Nav skaidrs, kā tiks nodrošināta godīga attieksme un kontrole – vai maksās tikai lielie operatori, vai arī tie, kas jau līdz šim ir aktīvi, un kas notiks ar tiem nelielajiem dzīvokļu izīrētājiem, kas darbojas neregulāri vai mazāk pamanāmi?”
Atbildot uz šīm bažām, Jana Bergmane, Kuldīgas novada tūrisma attīstības centra vadītāja, nomierina: “Mēs, Tūrisma attīstības centrs, uzņemsimies atbildību un strādāsim pie tā, lai nodrošinātu tieši atbalstu administrēšanas procesā. Šis process tiks veidots pēc iespējas vienkāršāks, izstrādājot savu IT sistēmu ar pašvaldības IT nodaļas palīdzību.”
Kā piemērs kalpo Rīga, kur tūrisma nodeva tika ieviesta pirms diviem gadiem. Galvaspilsētā administrēšanas atvieglošanai ir izveidots specializēts e-pakalpojums valsts portālā Latvija.lv, kas kalpo kā pierādījums tam, ka ar efektīvu risinājumu ir iespējams veiksmīgi pārvaldīt šo procesu.
