Šajā gadā Latvijas patērētājus skars būtiskas izmaiņas iepirkšanās paradumos, jo precēm, kas iegādātas uz nomaksu, tiks piemēroti tikpat stingri nosacījumi kā klasiskajiem patēriņa kredītiem.
Tas nozīmē, ka komersantiem, kuri piedāvā iespēju saņemt preci tūlīt, bet norēķināties par to pakāpeniski, būs pienākums veikt daudz detalizētāku pircēja finansiālās situācijas analīzi. Šis regulējums primāri ietekmēs Latvijas lielākos uzņēmumus, īpaši tos, kas darbojas telekomunikāciju nozarē un regulāri piedāvā viedierīču un sadzīves tehnikas nomaksu.
ES direktīvas ieviešana un jaunie kritēriji
Līdz šim spēkā esošais regulējums maksātspējas vērtēšanu pieprasīja tikai licencētām kredītiestādēm un nebanku aizdevējiem. Lai gan pirkums uz nomaksu pēc savas būtības ir kredītsaistības, likumā līdz šim pastāvēja izņēmums, kas ļāva tirgotājiem izvairīties no sarežģītām pārbaudēm. Tomēr, sākot ar šī gada 19. novembri, stāsies spēkā Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas šo izņēmumu atceļ.
Latvijas Ekonomikas ministrija ir izvēlējusies izmantot direktīvā paredzēto elastību, nosakot, ka jaunie noteikumi attieksies tikai uz lielajiem komersantiem. Par tādiem tiek uzskatīti uzņēmumi ar:
Vismaz 250 darbiniekiem;
Gada apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro.
Saskaņā ar “Lursoft” datiem, šiem kritērijiem Latvijā šobrīd atbilst četri ietekmīgākie telekomunikāciju operatori: “Tet”, “Latvijas Mobilais telefons” (LMT), “Bite Latvija” un “Tele2”.
No vienkāršas disciplīnas līdz banku līmeņa pārbaudei
Līdz šim telekomunikāciju uzņēmumi klientu uzticamību vērtēja visnotaļ virspusēji – galvenokārt tika pārbaudīts, vai klients iepriekš ir laicīgi apmaksājis rēķinus konkrētajā uzņēmumā. Netika iegūta informācija par personas kopējiem ienākumiem, izdevumiem vai parādiem citās institūcijās.
Sākot no rudens, situācija mainīsies fundamentāli. Nomaksas pakalpojumu sniedzējiem būs:
Jāieskatās oficiālajās kredītinformācijas datubāzēs;
Jāpārbauda pircēja reālie ienākumi un ikmēneša obligātie izdevumi;
Jāizmanto dati no abiem Latvijā strādājošajiem kredītinformācijas birojiem.
Didzis Brūklītis no Ekonomikas ministrijas skaidro, ka šis solis ir vērsts uz taisnīgumu – ja klients nevar atļauties 1500 eiro aizdevumu bankā, viņam nevajadzētu ļaut uzņemties identiskas saistības par 1500 eiro vērtu viedtālruni, jo abos gadījumos finansiālais slogs ir vienāds.
Nozares bažas par administratīvo slogu un ēnu ekonomiku
Telekomunikāciju uzņēmumu pārstāvji jauno kārtību vērtē piesardzīgi. “Tele2” pārstāvis Raimonds Janševskis norāda, ka uzņēmumam tas radīs papildu izmaksas un birokrātiju, lai gan nemaksājošo klientu īpatsvars šobrīd ir niecīgs – zem 3%. Viņš arī brīdina, ka stingrākas pārbaudes var “nogriezt” iespēju iegādāties ierīces tiem cilvēkiem, kuru ienākumi ir saistīti ar ēnu ekonomiku, pat ja viņi spētu par pirkumu samaksāt.
Tāpat nozares speciālisti uzsver, ka lielākā daļa nomaksas pirkumu ir budžeta klases ierīces cenu robežās no 200 līdz 300 eiro, nevis jaunākie luksusa modeļi, tādēļ tik stingra kontrole var šķist nesamērīga preces vērtībai.
Nākotnes perspektīvas un uzņēmumu stratēģijas
Kamēr daži uzņēmumi pauž skepsi, citi, piemēram, “LMT Finance”, jauno regulējumu uztver kā iespēju paplašināties. Uzņēmums plāno iegūt pilnvērtīgu kreditēšanas licenci, kas ļautu ne tikai pildīt jaunās prasības, bet arī piedāvāt klientiem pilnīgi jaunus finanšu pakalpojumus. Jāņem gan vērā, ka licences saņemšana uzliek arī papildu atbildību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (AML) novēršanu.
Eksperti prognozē, ka aptuveni 5% līdz 10% klientu, kuriem līdz šim nomaksa tika piešķirta, nākotnē varētu saņemt atteikumu. Tomēr personām ar stabilu finanšu plūsmu un pārskatāmām saistībām procesā nekas būtiski nemainīsies – sistēmas darbosies fonā, un pakalpojums joprojām būs pieejams. Jāatceras, ka par noteikumu neievērošanu uzņēmumiem draud bargs sods – līdz pat 300 tūkstošiem eiro.
