Ir sarunas, kas paliek prātā un sirdī. Tās, kur domas brīvi klejo, jo prāta mehānisms beidzot sāk darboties. Sarunas, pēc kurām vajag mirkli, lai atgūtos. Tās, kurās vārdi gaidījuši īsto brīdi, lai tiktu izteikti un, kas svarīgākais – sadzirdēti.
Lai iegultu, nokopējiet un ielīmējiet šo URL savā WordPress vietnē
Lai iegultu, nokopējiet un ielīmējiet šo kodu savā vietnē