Ukrainas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) attiecībās sperts nozīmīgs solis, saskaņojot vērienīgu militārās sadarbības dokumentu. Šī vienošanās ir īpaši būtiska, jo tā fokusējas nevis uz tūlītējām vajadzībām kaujas laukā, bet gan uz Ukrainas Bruņoto spēku atbalsta mehānismiem periodā pēc Krievijas izvērstā kara beigām.
Par šo stratēģisko dokumentu oficiāli paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Andrijs Hnatovs.
Pēc Hnatova teiktā, dokuments ir izstrādāts abu valstu ģenerālštābu līmenī, uzsverot ciešu divpusējo sadarbību. Tas ietver vairākas detalizētas sadaļas un specifiskus pielikumus, kas veidos fundamentu Ukrainas aizsardzības spēju atjaunošanai un uzturēšanai ilgtermiņā, nodrošinot, ka valsts ir gatava jebkādiem nākotnes draudiem.
Atbalsts, modernizācija un “labas gribas koalīcija”
Dokumenta galvenais uzdevums ir skaidrot un definēt procesus, kā tiks īstenota Ukrainas Bruņoto spēku nodrošināšana un modernizācija pēckara apstākļos. Tas paredz ne tikai tehnisku palīdzību, bet arī sistēmisku armijas atjaunošanu. Viena no nozīmīgākajām dokumenta daļām attiecas uz tā dēvēto “labas gribas koalīciju”. Pašlaik Ukrainas Ģenerālštābs veic līdzīgu saskaņošanas darbu arī ar citām partnervalstīm, lai radītu vienotu un spēcīgu sabiedroto tīklu, kas garantētu Ukrainas drošību.
Šīs sadaļas ietver skaidrus mehānismus par to, kā sabiedrotie reaģēs gadījumos, ja kāda no pusēm pārkāps iespējamās miera vienošanās. Dokumentā ir precīzi aprakstīts uzraudzības process un konkrētas reakcijas uz pārkāpumiem, tādējādi radot stingru atturēšanas politiku pret potenciālu jaunu agresiju.
Miera sarunu dinamika un Trampa administrācijas loma
Sarunas par kara izbeigšanu ieguva jaunu paātrinājumu līdz ar Donalda Trampa stāšanos ASV prezidenta amatā 2026. gada janvārī. Tramps ir aktīvi iesaistījies diplomātiskajā procesā, vairākkārt kontaktējoties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Šī gada sākumā politiskā vide bija saspringta, jo iepriekšējais, 2025. gada novembrī izstrādātais 28 punktu miera plāns tika vērtēts kā pārlieku labvēlīgs Kremlim, izraisot asu pretreakciju gan Ukrainā, gan pie sabiedrotajiem Eiropā.
Lai novērstu Kijivai nelabvēlīgu scenāriju, 23. novembrī Ženēvā notika izšķirošas sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Šo konsultāciju rezultātā sākotnējais plāns tika būtiski pārveidots un saīsināts līdz 20 punktiem. Atjaunotā versija daudz vairāk ievēro Ukrainas intereses, tostarp iekļaujot ASV piedāvātās drošības garantijas, kas balstītas uz NATO 5. panta principu – uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem.
Izaicinājumi un drošības garantiju nākotne
Neraugoties uz progresu sarunās ar ASV un sabiedrotajiem, situācija joprojām ir sarežģīta. Krievija līdz šim ir noraidījusi laboto 20 punktu plānu, savukārt Ukraina atzīst, ka vissmagākās diskusijas skar tieši teritoriju sadali. Tomēr saskaņotais militārais dokuments par pēckara atbalstu uz 15 gadiem sniedz Kijivai nepieciešamo drošības spilvenu un skaidru perspektīvu.
Zelenskis savās uzrunās ir uzsvēris, ka Ukraina tiecas pēc miera, taču “ne par katru cenu”. Drošības garantijas pēc NATO parauga tiek uzskatītas par vienīgo reālo veidu, kā novērst kara atkārtošanos. Šis saskaņotais dokuments starp Ukrainas un ASV militārajām vadībām ir tiešs apliecinājums tam, ka Vašingtona plāno saglabāt savu lomu Eiropas drošības arhitektūrā arī pēc Trampa administrācijas ierosinātā miera plāna iespējamās īstenošanas.
