Ukrainas tauta jauno 2026. gadu sagaidīja nevis ar prieka ovācijām, bet gan ar gaisa trauksmes sirēnām un kārtējo apliecinājumu tam, ka agresors nav gatavs apstāties.
Prezidenta Volodimira Zelenska emocionālā gadu mijas uzruna kalpoja kā spēcīgs opozīcijas punkts Krievijas destruktīvajai rīcībai – viņš skaidri nodefinēja, ka Ukraina alkst pēc miera, taču tas nekad netiks pirkts par cenu, kas nozīmētu valsts pašcieņas vai teritoriālās integritātes zaudēšanu.
Gadu mija Kijivā: Starp eglīti un bumbu patvertni
Galvaspilsētā svētku noskaņa bija trausla un saspringta. Kijivas galvenā egle Sofijas laukumā, kas citkārt būtu bijusi tūkstošiem priecīgu cilvēku pulcēšanās vieta, šogad kļuva par klusu liecinieku kara realitātei. Jau īsi pirms vienpadsmitiem vakarā visā pilsētā atskanēja gaisa trauksme, piespiežot pēdējos garāmgājējus un svinētājus meklēt glābiņu patvertnēs vai metro stacijās.
Situāciju vēl vairāk ierobežoja stingrie drošības pasākumi. Komandantstunda Kijivā sākas tieši pusnaktī, padarot jebkādas publiskas svinības ārpus telpām par neiespējamu misiju. Visā Ukrainas teritorijā ir spēkā kategorisks pirotehnikas lietošanas aizliegums – tas ir saprotams solis, lai lieki netraumētu sabiedrību un neizraisītu haosu, jo salūta troksni šobrīd ir gandrīz neiespējami atšķirt no nāvējošu sprādzienu skaņām.
Masīvs dronu uzbrukums un postījumi reģionos
Krievijas armija gadu mijas naktī nerādīja nekādu žēlastību, raidot pret Ukrainas pilsētām vērienīgu trieciendronu lietu. Kopumā pret dažādiem apgabaliem tika palaisti 205 kaujas droni. Ukrainas gaisa spēki un mobilās uguns grupas strādāja ar maksimālu atdevi, spējot neitralizēt 176 lidaparātus. Tomēr 24 droni izrāvās cauri aizsardzības vairogam, nodarot postījumus 15 dažādās vietās visā valstī.
Viens no vissmagāk skartajiem reģioniem bija Volīnijas apgabals Ukrainas dienvidrietumos. Šī teritorija, kas atrodas tuvu Polijas robežai, piedzīvoja mērķtiecīgus triecienus pa kritiskās infrastruktūras objektiem, apgrūtinot energoapgādi gada pirmajās stundās. Agresija turpinājās arī 1. janvāra rītā, kad trauksmes signāli atkal atskanēja Žitomiras un Kijivas apgabalos. Tajā pašā laikā ukraiņu spēki nesēdēja rokas klēpī salikuši – tika ziņots par atbildes dronu uzbrukumiem vairākos Krievijas pierobežas reģionos, kur izcēlās ugunsgrēki militāri nozīmīgos objektos.
Zelenska vēstījums: Miers 90% apmērā un ukraiņu dabas spēks
Prezidenta Volodimira Zelenska pusnakts uzruna bija caurvīta ar smeldzi un neizmērojamu lepnumu par savu tautu. Viņš atzina, ka atdotu visu, lai šajā mirklī varētu pasludināt kara beigas, taču uzsvēra, ka Ukraina dara visu iespējamo, lai šo brīdi tuvinātu ar taisnīgiem nosacījumiem. Zelenskis atklāja, ka miera vienošanās ir saskaņota par 90%, taču atlikušie 10% ir visgrūtākie, jo tieši tie noteiks Ukrainas, Eiropas un visas pasaules turpmāko vēstures gaitu.
“Mēs gribam, lai beidzas karš, bet mēs nepieļausim, ka beidzas Ukraina,” sacīja prezidents, vēršoties pie skeptiķiem, kuri gaida valsts padošanos. Viņš atgādināja, ka ukraiņi pilna mēroga kara apstākļos izturējuši jau 1407 dienas – ilgāk nekā nacistiskā okupācija daudzās pilsētās Otrā pasaules kara laikā. Šis laiks aizvadīts bez elektrības, bez miega, pastāvīgā cīņā, bet pats galvenais – bez panikas un haosa. Zelenskis uzsvēra, ka Krievija nekad nebeidz karus pati pēc savas gribas; to var panākt tikai ar neatlaidīgu starptautisku spiedienu un militāru spēku.
Situācija frontē: Svētki ierakumos un teritoriālie zaudējumi
Frontes līnijā svētku dienas neeksistē. Smagas un nogurdinošas kaujas turpinās visu diennakti. Karavīri mēģina radīt vismaz simbolisku svētku sajūtu, vietām ierakumos uzstādot mazas eglītes, pie kurām piemin kritušos biedrus. Tomēr statistika ir skarba – Krievijas armija, neraugoties uz katastrofāliem zaudējumiem, decembrī turpināja savu lēno, bet neatlaidīgo virzību uz priekšu.
Saskaņā ar ukraiņu analītiskā projekta “Deepstate” datiem, agresoram decembrī izdevies okupēt vēl 445 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas. Lai gan virzības temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar novembri, gada griezumā Krievijai izdevies atkarot aptuveni 1% no valsts zemes. Visintensīvākās cīņas joprojām notiek Doneckas apgabalā, īpaši Pokrovskas un Mirnohradas virzienā, kur tiek fiksēta trešdaļa no visiem frontes uzbrukumiem. Gada laikā šajā reģionā Krievija ieņēmusi ap 100 apdzīvotām vietām, tomēr 30% apgabala joprojām atrodas stingrā ukraiņu kontrolē.
Plašāks vēsturiskais un politiskais konteksts
Šis karš sākās 2022. gada 24. februārī ar Kremļa solījumiem ieņemt Kijivu trīs dienās. Ukraiņu pretestība šos plānus izjauca, piespiežot agresoru atkāpties no galvaspilsētas apkārtnes, taču karš pārauga ilgstošā un asiņainā pozīciju cīņā. Lai gan 2023. gada pretuzbrukums nedeva gaidītos rezultātus nepietiekama bruņojuma un blīvo Krievijas mīnu lauku dēļ, 2024. gada augustā Ukraina pārsteidza pasauli ar iebrukumu Kurskas apgabalā, pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara pārnesot karadarbību uz Krievijas zemi.
Pašlaik Krievija karadarbībā iesaista arvien jaunus resursus, tostarp tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru un algotņus no Ķīnas un Pakistānas. Neskatoties uz Donalda Trampa administrācijas centieniem iniciēt miera sarunas, tās pagaidām nav vainagojušās ar panākumiem. Ukraina turpina kalpot par Eiropas drošības vairogu, uzsverot, ka miera panākšanai nepieciešams reāls spēks un stingras garantijas, nevis tukši solījumi.
