“Un kā mūsu dēls par tādu izauga, mēs ar tēvu to viņam neiemācījām…” žēlojas Kristīne

— Ma, tu nesaproti… kopā ar Alisi es jūtos pavisam citādāk. Ar viņu beidzot viss liekas pa īstam, — Roberts teica, un es jutu, kā mana sirds burtiski sažņaudzas.

— Bet kā tad Līga? — es jautāju, un mana balss nodevīgi nodrebēja. — Šī meitene tevi dievina un mīl no visas sirds. Tu esi bijis viņai blakus divus gadus! Viņa tev ir praktiski kā sieva. Tu ar viņu kopā dzīvo, tu ar viņu plāno kopīgu nākotni… vai arī tu visu šo laiku esi tikai izlikties?

— Man ar Līgu pēdējā laikā ir kļuvis grūti. Mēs esam vienkārši iegrimuši ikdienas rutīnā un saimnieciskajos jautājumos. Es vairs nejutos brīvs šajās attiecībās. Bet ar Alisi viss ir jauns, svaigs un viegls.

Tajā mirklī es vairs nespēju valdīt pār sevi, manī viss burtiski uzsprāga.

— Pa jaunam?! Viegli?! Dēls, tas tavs “vieglums” nav mīlestība! Tā ir parasta iemīlēšanās, tie ir mirkļa vājums un mirkļa emocijas! Bet īsta mīlestība ir darbs — tā ir apzināta izvēle būt kopā ar cilvēku katru dienu, arī tad, kad vairs nav nekādas uguņošanas un krāsainu tauriņu vēderā!

Galu galā Roberts nesavaldījās, viņš sapukojās un asi atbildēja, ka tā neesot mana darīšana, un pieprasīja, lai es vispār vairs nejaucos viņa personīgajā dzīvē.

Un ko jūs domājat? Kopš tās smagās sarunas ir pagājis jau vesels mēnesis, bet nekas nav mainījies. Viņš joprojām dzīvo kopā ar Līgu, tēlo, ka viss ir kārtībā, un nav izvēlējies vienu no viņām. Tajā pašā laikā viņš turpina slepus tikties ar to Alisi. Izveidojusies briesmīga situācija — mēs visi zinām patiesību, bet turpinām Līgu mānīt ar savu klusēšanu.

No vienas puses, viņš ir mans dēls, un mātei būtu savs bērns jāatbalsta un jāaizstāv jebkurā situācijā… Bet no otras puses, es redzu, cik netaisnīgi un negodīgi viņš rīkojas. Es vienkārši vairs nezinu, kā man atrast mieru? Vai man tomēr vajadzētu saņemties un pastāstīt visu Līgai, lai viņa nebeidz tērēt savu dzīvi uz viņu? pretējā gadījuma sanāk, ka dēlu mācu, bet pati turpinu klusēt un izlikties, ka neko nezinu. Tāda dilemma.

Kādu ieteikumu jūs dotu Kristīnei šādā morālā strupceļā? Dalieties ar savām pārdomām komentāros.