Es, visticamāk, nekad neaizmirsīšu savas vīramātes vārdus. Viss sākās tajā dienā, kad es atnācu pie viņiem ciemos iepazīties.
Ārā bija vēl ziema, sniegs no visa spēka sitās sejās. Bet es biju skaisti uzkrāsojusies, ieveidojusi frizūru, uzvilkusi savu labāko kleitu. Gribēju patikt vīra vecākiem.
Bet ārā tāds laiks, ka skaidrs, ka grims noskalojās, mati karājās slapji kā tādi puņķi. Un tādā paskatā es stāvēju. Durvis atvēra vīramāte un pasmējās par mani.
Dēlam saka, kādu briesmonis viņš ir atvedis. Īsumā, dāma vispār bez kompleksiem. Es, protams, vispirms devos uz vannas istabu, savedu sevi daudz maz kārtībā.
Tad mēs apsēdāmies pie galda. Ēdam, it kā viss normāli, bet vīramāte paskatās uz mani un pasmejas. Es sākumā nesapratu, par ko ir runa. Bet tad vīratēvs salēja visiem šampanieti un saka, ka jāuzsauc tosts par jaunajiem. Tūlīt iejaucās vīramāte ar saviem vārdiem:
– Nu labi, iedzersim par to, lai bērni, kad piedzims, kaut nebūtu līdzīgi Jūlijai. Jo savādāk tāds krusts – vēl ārsti nobīsies. Tev ar ārieni nepavisam nav paveicies. Un ko tevī Daniels atradis. Tā man ir mīkla. Nu labi, Dievs ar tevi. Dzeram.
Lasi arī: Apprecējās ar jaunu meiteni, bet iemīlējās un sāka dzīvot ar viņas četrdesmit gadus veco māti
Man pēc šāda tosta dzert negribējās, vēlējos ātrāk no tās mājas aizskriet prom. Bet vīra dēļ paliku.
Man it kā ar ārieni nekādu problēmu nav. Kāpēc vīramāte piesējās, man nav zināms. Vīrs sacīja, ka runās ar mammu, un viņa vairāk par ārieni neko neteiks. Un jā, kamēr es biju stāvoklī, viņa ne vārdu vairāk neteica. Tiesa, mēle viņai īsāka nekļuva, bet vismaz mani neapvainoja.
Bet pēc gada es dzemdēju meitu, ļoti jauku mazulīti. Protams, uz dzemdību namu atnāca mani un vīra vecāki. Vīramāte uzreiz metās paskatīties meitenīti. Paskatījās un tūlīt iesaucās:
– Dievs, cik neglīta! Visa mammā. Tfu. Es taču teicu, lai tikai Jūlijā neiedzimst. Bet te nav bērns sanācis, bet sazin kas.
Vārdiem nav izsakāms, cik ļoti aizvainojošu tas bija. Kā vispār tā var pateikt par mani un bērnu, kurš tikko piedzimis? Nu kā?
[…] “Un meita ir neglīta – visa tevī!” – sacīja vīramāte […]
[…] “Un meita ir neglīta – visa tevī!” – sacīja vīramāte […]
[…] “Un meita ir neglīta – visa tevī!” – sacīja vīramāte […]
[…] “Un meita ir neglīta – visa tevī!” – sacīja vīramāte […]