Mēs ar vīru bijām kopā jau desmit gadus, un rudenī plānojām atzīmēt mūsu kāzu jubileju. Es ar prieku gaidīju šo notikumu un pat biju paspējusi rezervēt galdiņu restorānā.
Taču kādā dienā mana pasaule sabruka — uzzināju, ka vīrs mani krāpj. Situācija kļuva gandrīz neticama. Vienu vakaru Ainārs kavējās darbā, un vēlāk paskaidroja, ka dosies ar kolēģiem uz krogu skatīties futbola spēli.
Es neiebildu. Viņš atgriezās vēlu, piedzēries un uzreiz aizmiga. Tālruni viņš atstāja uz naktsskapīša blakus gultai. Nekad iepriekš nebiju “līdusi” vīra telefonā, bet šoreiz nespēju novaldīt ziņkāri.
Lasi arī: Vai dārzā vajadzētu novākt nobirušās lapas: atcerieties to uz visiem laikiem
Kad pienāca jauna ziņa, nolēmu paskatīties. Es nezināju tālruņa paroli, tāpēc redzēju tikai daļu no teksta. Bet ar to pietika, lai saprastu, kas notiek. Kāds no nezināma numura rakstīja, ka “ļoti skumst pēc sava mincīša”.
Sajutos pagalam nelāgi, bet negribēju rīkot skandālu. Kad vīrs pamodās, es klusējot, ar akmeņainu sejas izteiksmi, pasniedzu viņam telefonu. Ainārs uzreiz saprata, ka viņa noslēpums ir atklāts.
Nākamajā rītā nolēmu noskaidrot, kas sūtījis šo ziņu. Dažas minūtes parakājoties internetā, uzgāju sievietes vārdu un uzvārdu. Izrādījās, ka tā bija kāda ietekmīga vietējā uzņēmēja sieva Anna. Viņai bija viss, par ko varēja sapņot, bet acīmredzot ar to viņai nepietika.
Nedēļu domāju, ko darīt. Beigās nolēmu aprunāties ar viņas vīru. Māris, kā izrādījās, nespēja noticēt, ka viņa sieva varētu viņu krāpt…
– Mēs esam kopā 18 gadus, no kuriem 13 gadus oficiālā laulībā. Mums ir divi bērni un pārtikusi dzīve. Kas viņai pietrūka? – viņš prātoja.
Kad Māris jautāja sievai par viņas mīļāko, viņa to pat nenoliedza. Šķiet, ka viņa negaidīja, ka viss kļūs zināms. Bet Māris nevarēja viņai piedot, abi izšķīrās un Anna aizbrauca dzīvot uz ciemu pie saviem vecākiem.
Kas attiecas uz manu laulību, tā arī izjuka.
Kādu dienu nejauši satiku Māri pie viņa biroja. Viņš piedāvāja iedzert kafiju un es piekritu. Mūsu tikšanās kļuva regulāras, un pēc sešiem mēnešiem mēs apprecējāmies. Māris izrādījās brīnišķīgs cilvēks. Tagad es nesaprotu, kā viņa bijusī varēja pārkāpt laulību ar tik jauku cilvēku.
Mums ar bijušo vīru nebija bērnu, jo man neizdevās palikt stāvoklī. Tagad esmu ne tikai mīļotā sieva, bet arī laimīga topošā māmiņa!
Bet vai tu varētu piedot sava partnera sānsoļus? Kā tev šķiet, vai vajadzētu dot otru iespēju kādam, kurš tevi piekrāpis?
Lūdzu, paud savu viedokli komentāros, atzīmē rakstu ar “patīk” un dalies sociālajos tīklos!
