Mēdz teikt, ka pirmajā ciemošanās reizē par cilvēku var uzzināt vairāk nekā mēnešiem ilgā sarakstē, un šīs vakariņas tam bija labākais pierādījums.
Iepazīšanās pēc četrdesmit gadu vecuma bieži vien ir citādāka nekā jaunībā. Šajā vecumā mēs jau labāk zinām, ko sagaidām no partnera un kādu dzīvi vēlamies dzīvot. Man ir 47 gadi, un pēc vairākiem gadiem, ko pavadīju viena, es nolēmu, ka esmu gatava jaunām attiecībām.
Ar Jāni iepazinos interneta vietnē. Viņš piesaistīja manu uzmanību ar to, ka rakstīja mierīgi un pieklājīgi. Mūsu sarunas bija par ikdienišķām tēmām – darbu, vaļaspriekiem un brīvā laika pavadīšanu. Pēc divām tikšanās reizēm pilsētas kafejnīcās es jutu, ka cilvēks man ir patīkams, tāpēc uzaicināju viņu pie sevis uz vakariņām.
Sagatavošanās vakariņām
Es vēlējos radīt mājīgu gaisotni, lai mēs varētu mierīgi parunāties bez pilsētas trokšņiem. Pagatavoju cepeti, sagatavoju vieglus salātus un uzklāju galdu. Jānis ieradās laikā, atnesa ziedus un sākumā viss tiešām šķita labi. Mēs vakariņojām, dalījāmies stāstos par savu pieredzi un kopumā vakars izvērtās tieši tāds, kādu biju cerējusi – mierīgs un saturīgs.
Pēc pamatēdiena Jānis palūdza atļauju ieiet vannas istabā noskalot rokas. Es sēdēju pie galda un domāju par to, ka beidzot esmu satikusi cilvēku, ar kuru ir viegli komunicēt. Tomēr viņa prombūtne ieilga. Pagāja gandrīz desmit minūtes, un es jau sāku domāt, vai nekas nav noticis.
Situācija vannas istabā
Kad Jānis beidzot iznāca no vannas istabas, viņa noskaņojums bija mainījies. Viņš vairs nesmaidīja. Rokās viņš turēja nelielu stikla burciņu – manu nakts krēmu. Tas ir kvalitatīvs kosmētikas līdzeklis, ko biju nopirkusi sev pirms mēneša par savu nopelnīto naudu. Tas nebija lēts pirkums, un es to glabāju vannas istabas skapītī, kurā parasti stāv visas manas personīgās lietas.
Viņš pienāca pie galda un nolika krēmu man priekšā…
– Inese, es ceru, ka tu neņemsi ļaunā, bet es nejauši pamanīju šo krēmu un savā telefonā apskatījos tā cenu. Vai tiešām tu uzskati, ka ir saprātīgi tērēt tik lielu naudu par parastu kosmētiku? – viņš jautāja mierīgā, bet nedaudz pamācošā tonī.
Es jutos pārsteigta. Pirmais, par ko es iedomājos, nebija nauda vai krēms, bet gan fakts, ka cilvēks, kurš pirmo reizi viesojas manās mājās, ir atvēris aizvērtu skapīti un pētījis manu personīgo mantu cenu.
Saruna par vērtībām
Es centos saglabāt pieklājību un atbildēju: – Jā, šis krēms tiešām nav lēts, bet tas man ir piemērots un esmu apmierināta ar pirkumu. Taču man ir grūti saprast, kāpēc tu izlēmi pētīt manus skapīšus un pārbaudīt manu lietu cenas?
Jānis apsēdās pretī un sāka skaidrot savu nostāju. Viņš stāstīja, ka viņam ir svarīgi, lai cilvēks būtu saimniecisks un praktisks. Viņš uzskatīja, ka šādi pirkumi ir lieka naudas šķiešana un ka viņš vēlas laicīgi saprast, vai mums sakrīt uzskati par finansēm. Viņš minēja piemērus no savas dzīves, norādot, ka sievietes bieži vien pārmaksā par zīmoliem.
Tajā brīdī es sapratu, ka jautājums nav par krēmu. Jautājums ir par cieņu pret otra cilvēka privāto telpu un tiesībām pašam pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
Secinājumi par personīgajām robežām
Es uzskatu, ka pat tad, ja cilvēki plāno kopīgu nākotni, ir jābūt robežām, kuras nevar pārkāpt bez atļaujas. Sevišķi tas attiecas uz pirmajiem randiņiem. Manā izpratnē pieklājība nozīmē to, ka viesa statusā mēs neizmeklējam mājinieka mantas un nekritizējam viņa izvēles.
Šī situācija man lika aizdomāties par to, cik svarīgi ir pamanīt šādus signālus pašā sākumā. Ja cilvēks jūtas tiesīgs kontrolēt manus pirkumus un norādīt uz kļūdām jau pirmajā vakarā, kad esam vienā mājā, tad visticamāk, ka arī nākotnē mēs saskartos ar līdzīgām problēmām.
– Jāni, es domāju, ka mums ir pārāk atšķirīgi priekšstati par to, kas ir pieņemama rīcība viesos, – es teicu. – Es augstu vērtēju savu privātumu un tiesības tērēt savu nopelnīto naudu tā, kā es uzskatu par pareizu.
Mēs pabeidzām vakariņas bez strīdiem, taču es sapratu, ka turpinājuma šīm attiecībām nebūs. Viņš devās mājās, un es jutu atvieglojumu.
Nobeigums
Šis vakars man iemācīja, ka nav jābaidās pārtraukt attiecības, ja jūti, ka tavas robežas netiek cienītas. Dažreiz pat neliela detaļa, kā krēma burciņa, var palīdzēt saprast, vai cilvēks tiešām ir tev piemērots. Meklēt partneri brieduma gados nozīmē arī to, ka mēs vairs neesam gatavi pieļaut kompromisus tur, kur tiek aizskarta mūsu pašcieņa un privātā telpa.
Svarīgākais ir nevis atrast jebkādu cilvēku blakus, bet gan tādu, kurš spēj pieņemt tevi un tavas izvēles bez liekiem pārmetumiem vai kontroles.
