Pirmais, ko pamanīju, ierodoties Latvijā, bija skaisti cilvēki. Gan vīrieši, gan sievietes šajā Baltijas valstī ir kārtīgi, labi kopti un stilīgi. Ir arī ierasts lietot parfīmu, tāpēc ļaudis smaržo lieliski, tomēr..
Es joprojām apbrīnoju, cik labi latvieši rūpējas par sevi. Bet, kad uzzināju, cik ļoti sievietes ir apsēstas ar savu izskatu, sajutos ne īsti savā ādā.
Pirmkārt, Latvijā valda skaistuma kults, kāda citviet Eiropā vai Ziemeļamerikā pilnībā nav. Manikīra un pedikīra veikšana, skropstu, uzacu un lūpu korekcija, kā arī matu krāsošana latviešu sievietēm ir kā došanās uz veikalu pēc maizes. Tās ir visvienkāršākās lietas, kas viņām regulāri jādara. Viņas pat katru mēnesi šīm procedūrām atvēl atsevišķu budžetu.
Kad man bija četri gadi, mēs ar vecākiem pārcēlāmies uz Kanādu. Pēc 20 gadiem Monreālā, Kvebekā, atgriezos dzimtajā Rīgā. Savā blogā stāstu par dzīvi Rietumos un atgriešanos dzimtenē. Kopš 2016. gada mācu franču un angļu valodu un esmu izstrādājusi savu apmācības metodi.
Visas dāmas Latvijā izskatās vienādi
Man reibst galva, kad mani draugi un paziņas uzskaita lietas, ko viņi dara katru mēnesi. Vēl vairāk galva reibst, kad uzzinu, cik tas viss maksā. Kā sievietei man noteikti patīk būt skaistai. Izskats man ir ļoti svarīgs, bet manikīru un pedikīru es taisu pati.
Patiesībā es nekrāsoju nagus (vai daru to reizi piecos gados), un noteikti neveicu nagu pieaudzēšanu, jo tas ikdienā ir neticami neērti. Man dabiski ir biezas skropstas un uzacis, bet lūpas nepalielinu, jo, manuprāt, tas ir bīstami veselībai.
Nekad dzīvē neesmu krāsojusi matus, jo man ļoti patīk mana dabiskā matu krāsa. Mani mati dabiski ir ļoti biezi, tāpēc labs šampūns, kondicionieris un eļļa ir viss, kas man nepieciešams, lai tos koptu. Produkti, ko pērku, ir samērā dārgi un diezgan ātri izlietojas, jo man ir gari mati, bet es netērēju daudz naudas salonu procedūrām.
Turklāt nelietoju pildvielas jeb fillerus, jo arī tos uzskatu par kaitīgiem veselībai. Tā vietā reizi nedēļā veicu “gua sha” sejas masāžu, lai mana āda būtu gluda un bez grumbām.
Pēc maniem novērojumiem, latviešu sievietēm ļoti patīk lietot kosmētiku. Atcerējos joku: “Esmu latviete, uzklāju kosmētiku pat tad, kad eju iznest atkritumus!” Es pati neprotu krāsoties, un meikaps mani nekad nav interesējis. Jau daudzus gadus lietoju minimālu kosmētiku. Viegli nokrāsoju uzacis un vienmēr lietoju lūpu krāsu, jo man ir ļoti bālas lūpas. Toties tāpat kā citas dāmas, regulāri papildinu ādas kopšanas līdzekļu krājumus.
Kādā brīdī latviešu sievietes manā uztverē sāka izskatīties vienādi, jo viņas dzenas pēc modes tendencēm, aizmirstot par savu unikalitāti.
Latvija ir daudznacionāla valsts, taču šķiet, ka visas šīs skaistumkopšanas tendences liek visām sievietēm izskatīties vienādi. Kanādā ir citādi – dāmas tur cenšas uzsvērt savu unikalitāti. Skaistums tur nav vissvarīgākais aspekts, tāpēc cilvēki parasti pārspīlēti nerūpējas par sevi. Svarīgākais ir komforts – ja ir ērti, skaistums atkāpjas otrajā plānā. Es gan to neatbalstu; manuprāt, Kanāda ir viena galējība, bet Latvija – otra.
Es pieprasu!
Latvijā pēdējā laikā ir parādījusies jauna tendence: sievietes ir sākušas izvirzīt vīriešiem nebeidzamas prasības. Vīrietim jau no pirmās saziņas reizes ir jāpierāda dāmai, ka viņš ir viņas cienīgs. Un pirmajā randiņā viņam jāierodas pie viņas, lai viņu kaut kur aizvestu vai izsauktu taksometru. Viņam dāma ir jāuzaicina uz vakariņām kādā smalkā restorānā, nevis tikai uz kafiju vai pastaigu. Otrajā randiņā viņam noteikti jāuzdāvina viņai ziedu pušķis un jāatnes zāles, ja pēc trešā randiņa viņa piepeši saslimst:)
Es neesmu kaut kāda Kanādas feministe, kurai vīrietis nav vajadzīgs, jo visu varu izdarīt pati. Man arī ļoti patīk vīrieši, kuri skaisti aplido savu dāmu. Bet es domāju, ka sievietes ar nebeidzamām prasībām ir bērnišķīgas.
Jo ir svarīgi vispirms izveidot labu emocionālu saikni. Ja tā ir, vīrietis pats vēlēsies iepriecināt sievieti bez jebkādām prasībām. Bet, ja kaut kas noteikti ir jāpieprasa no vīrieša, tikai lai viņš kaut ko izdarītu, tas arī ir bērnišķīgi. Es ļauju vīrietim izpausties pēc iespējas sirsnīgāk, lai saprastu, vai viņš man ir piemērots. Es neko neprasu, es tikai novēroju un nejūtu, ka man būtu pienākums atbilst viņa cerībām.
Kad cilvēki oficiāli ir attiecībās, vīrietim vajadzētu segt visas sievietes pamatvajadzības un izdevumus. Jo, ja viņš viņu neatbalsta, kāpēc viņai viņš vispār ir vajadzīgs? Un, tuvojoties kāzām, viņam vajadzētu iegādāties automašīnu un dzīvokli, lai nodrošinātu savu topošo ģimeni. Bet kā gan jauns vīrietis var iekrāt naudu visām šīm lietām, ja viņš pastāvīgi ir tērējis lielas naudas summas savām draudzenēm?
Kanādā, kā likums, visi izdevumi parasti tiek sadalīti vienādi. Personīgi man patīk saņemt dāvanas un pārsteigumus no sava drauga, bet es nevēlos, lai viņš mani uzturētu, jo pati esmu atbildīga par savu dzīvi. Tikai manam oficiālajam vīram būtu pienākums mani nodrošināt.
Latviešu sievietes dievina fotografēšanos. Esmu blogere, un man ir jāuzņem daudz fotoattēlu savam blogam, bet pat es neuzņemu tik daudz fotoattēlu kā daudzas latviešu dāmas. Man tas bija kultūršoks, jo Kanādā tā nav! Kad Latvijā dodos uz kādu pasākumu vai skaistu vietu, redzu pūļus smaidošu meiteņu, kas pozē kamerai. Dažreiz pat ir jāgaida rindā, lai nofotografētos noteiktā vietā.
Dārgie lasītāji, ja jums šis raksts šķita interesants, atzīmējiet to ar “patīk” un dalieties sociālajos tīklos. Laipni aicināti sniegt arī savus komentārus!
