Tad atskanēja sašutuma pilns: “Tu ko, joko? Mēs taču esam ģimene! Tu tiešām no savējiem prasīsi naudu?” “Nē, es nejokoju,” es atbildēju. “Es vairs nevēlos būt bezmaksas pirtnieks. Man tas maksā naudu un laiku. Ja cena šķiet par augstu, pilsētā ir publiskās pirtis, tur ir lētāk, bet ne tik tīri.”
Viņa nometa klausuli. Drīz vien sekoja mātes zvans. Viņa teica, ka es “pārdodot dvēseli par kapeikām” un “apkaunojot dzimtu”. Es viņai mierīgi aizsūtīju savu aprēķinu tabulu un piedāvāju: “Māmiņ, ja tev tik ļoti rūp radu mazgāšanās, tu vari katru nedēļu man pārskaitīt tos 30 eiro viņu vietā.” Viņa apklusa un vairs šo tēmu neaiztika. Es izveidoju estētisku plāksnīti un pieliku pie pirts durvīm:
Pirts seanss (3h): 50 €
Papildu stunda: 10 €
Uzkopšanas maksa (ja netīra paši): 10 €
Stingri aizliegts: Dzērieni un zivis pērtuvē.
Beidzot klusums un tīrība
Ziniet, cik daudz viesu pieteicās nākamajā mēnesī? Neviens. Tiklīdz pazuda burvju vārds “bez maksas”, visiem pēkšņi parādījās neatliekami dārza darbi vai vienkārši pazuda vēlme “baudīt tvaiku”. Tēvocis, kurš mīlēja liet iesalu uz manas dārgās krāsns, tagad, satiekoties uz ielas, skatās man cauri. Viņš pilsētā stāsta, ka es esot kļuvis par “naudas vācēju” un “skopuli”.
Bet es nekad neesmu bijis laimīgāks. Pagājušajā sestdienā es nesteidzīgi iekurināju pirti tikai sev un sievai. Mēs sēdējām uz tās pašas verandas, klusumā, bez svešas mūzikas un bez bailēm, ka tūlīt kāds iebrauks sētā. Gaiss šķita caurspīdīgs un viegls.
Vīrs Kaspars naktīs klusām lavījās uz virtuvi pie ledusskapja – pastāstīšu ko es izdarīju
Pēc diviem mēnešiem viens no jaunajiem brāļadēliem tomēr piezvanīja. “Klau, dēļ tavas pirts mēs esam gatavi maksāt. Pilsētas pirtīs ir drausmīgi, bet mēs gribam kvalitāti.” Viņi atbrauca, līdzi paņēma savu malku (kaut teicu, ka nav vajadzīgs), bija klusi, pēc sevis visu izpucēja tā, ka spīdēja, un pie aizbraukšanas vēl pateicās par iespēju.
Šī maksa kļuva par dabisku filtru. Tā atsijāja tos, kuriem es biju tikai “ērts resurss”, un atstāja tos, kuri patiešām novērtē manu darbu un manu mājvietu. Un, ticiet man, kopš tā laika gaiss mūsu mājās ir kļuvis neaprakstāmi tīrāks.
(pilnu rakstu vari lasīt raksta pirmajā lapā – šķir ATPAKAĻ)
