Pagatavoju aizvadītajos svētkos pavisam jaunu uzkodu. Uztaisīju tā tīri pa vīriešu modei – bez liekām niansēm un noteikumiem
Vajadzēja ātri, efektīgi un tā, lai būtu patīkami piekožams. Tādu “siļķi kažokā” mani viesi vēl nekad nebija ēduši. Ak, cik laba uzkoda no siļķes iznāca! Aizgāja uz urrā! Tagad gatavoju atkal, jau pēc pieprasījuma. Ļoti visiem iepatikās. Tāpēc šodien ir pats laiks parādīt arī jums. Viesi tāpat noteikti uzradīsies – gan draugi, gan radi. Bet jūs jau gatavi, sagaidāt ar šādu brīnišķīgu un vēsu balto. 😉
Kopš pagājušā gada mēs šo lietu tā arī saucam – “šuba pa ātro”. Lai arī nav klasika, bet garšīga un ļoti skaista. Turklāt pasniegt to var visdažādākajos traukos – cik fantāzija atļauj. Gan uz šķīvja, gan saldā traukos, gan glāzēs.
Nu ko, rādīšu! Citādi jau jūtu – apetīte un interese briest. Jāsāk darīt lieta un jānogaršo. Pirmā porcija taču vienmēr ir viskārotākā tam, kurš gatavojis. Tāpēc uzreiz noliekam savu personīgo degustācijas kausiņu ledusskapī. Lai gaida īsto brīdi.
Un vēl kas jāsaka. Visi produkti un to daudzums, kā parasti, man ir pašās raksta beigās. Turpat arī pievienoju video ar savu gardumu, lai viss būtu redzams un vēl pievilcīgāks. 😊
✅ Ko un kā darām
Process ir vienkāršs. Visu sagriežam īpašā veidā, kārtīgi saliekam un nedaudz piegaršojam. Visi produkti vienkārši, gandrīz kā parastajā receptē, bet ar pāris niansēm. Sākam? Tātad, vispirms pats patīkamākais – siļķīte. Tiklīdz sāku ar to darboties, jau nojaušu, cik garšīgi būs. Ļoti mīlu. 😊
Siļķi ņemu jau iztīrītu filejas veidā. Reizēm uz svara, reizēm iepakojumā. Bet jūs varat darīt pēc sava prāta. Dažiem, piemēram, ļoti patīk pašiem tīrīt. Cienu šādu vēlmi, bet pats reti uz to saņemos – slinkums.
Piecas dienas ar 28 EUR : pensionāres stāsts par ikdienas maltītēm
Ak, es aizrunājos. Strādājam ar siļķi, netrakojam. Griežam plānās šķēlītēs šķērsām filejai.
Tālāk, protams, biete. Vāram kā parasti, atdzesējam, notīrām, sagriežam. Nerīvējam uz rīves, bet griežam ar nazi. Vajag aptuveni tādas pašas plānas plāksnītes kā siļķei. Uzkodai labāk izvēlēties nelielas bietītes – tā būs ērtāk.
Tagad vārītas olas. Tās nerīvējam, negriežam, bet sasmalcinām drupačās. Tikai ne pavisam smalki, lai tomēr gabaliņi ir redzami un jūtami.
Pagaidām viss šķiet diezgan pazīstams, nekas īpašs. Bet nu es jūs tomēr mazliet pārsteigšu. Ņemam brinzu. Nu kā? Nebijāt gaidījuši? Man ir pavisam parasta bulgāru brinza. Tā vietā var ņemt arī fetu vai pat ko mīkstāku, piemēram, biezpiena sieru burciņā.
Brinzu vai sieru sasmalcinām drupačās. Es to daru ar rokām. Ja izmantojam mīkstu variantu, tad pagaidām neko nedarām – vienkārši atveram un noliekam malā.
Un gandrīz aizmirsu par sīpolu. Kā tad bez tā! Ņemam sarkano saldo, ja ir iespēja. Ja nav, der arī parastais vai pat zaļais. Garša no tā būtiski necietīs. Sīpolu sagriežam plānās ceturtdaļu gredzenos. Ja gribas, var ar rokām mazliet pamīcīt, lai mīkstāks. Bet tas nav obligāti.
Galvenie produkti gatavi. Tagad pagatavosim mērci.
Precīzas sastāvdaļas un mērces pagatavošanu atradīsi šķirot otro lapu
