Latvijas biznesa vide pēdējā gada laikā uzrādījusi apbrīnojamu vitalitāti. Saskaņā ar “Lursoft” datiem, jaundibināto uzņēmumu skaits turpina pieaugt jau trešo gadu pēc kārtas, un pozitīvā bilance starp reģistrētajiem un likvidētajiem subjektiem liecina par ekonomikas dzīvildzi.
Pērn Latvijā savu darbību uzsāka vairāk nekā 10 000 jaunu uzņēmumu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš. Lai gan tajā pašā periodā likvidēti gandrīz 8000 uzņēmumu, kopējā tendence saglabājas augšupejoša.
Palīdzības shēmu beigas un “helikoptera naudas” atbalss
“Lursoft” valdes loceklis Ainārs Brūvelis skaidro, ka pašreizējā dinamika ir cieši saistīta ar Covid-19 pandēmijas laika valsts atbalsta mehānismiem. Daudzi uzņēmumi, kas izmantoja nodokļu atvieglojumus un tiešo finansiālo palīdzību jeb “helikoptera naudu”, tagad, beidzoties trīs gadu termiņam, tiek likvidēti.
“Šobrīd mēs redzam procesu, kurā vecie uzņēmumi, kuru darbība balstījās uz atbalsta shēmām, beidz eksistēt, bet to vietā tiek dibinātas jaunas struktūras. Tas nav tikai tīrs ekonomisks uzplaukums, bet drīzāk administratīva transformācija un atbrīvošanās no neaktīvajiem subjektiem,” norāda Brūvelis.
Tehnoloģiju un nekustamā īpašuma nozaru dominance
Jaunie uzņēmēji arvien biežāk izvēlas jomas, kurās ir zems sākotnējais kapitālieguldījums, bet augsts izaugsmes potenciāls:
Augstās tehnoloģijas un IT: Šajā sektorā jaunuzņēmumus (start-up) veido galvenokārt jaunieši. Biznesa uzsākšanai nepieciešamie resursi – intelektuālais kapitāls, interneta pieslēgums un elektrība – padara šo nozari pieejamu plašam lokam.
Nekustamais īpašums: Šeit aktivitāti stimulē banku kredītlikmju pakāpeniska mazināšanās. Piecus ceturkšņus pēc kārtas novērots darījumu pieaugums dzīvokļu segmentā, kas mudina dibināt jaunus uzņēmumus tieši mājokļu tirdzniecības un attīstības jomā.
Ārvalstu investīciju rekords un uzticības mērs
Neraugoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un kara tuvumu, ārvalstu investori turpina uzticēties Latvijas tirgum. Ir sasniegts jauns vēsturiskais rekords – kopējais ārvalstu tiešo investīciju apjoms pārsniedz 12,5 miljardus eiro.
Papildus tam:
Investīciju bilance pērn pieaugusi par vairāk nekā 283 miljoniem eiro.
Kopuzņēmumu skaits palielinājies par vairāk nekā 360 vienībām, ietverot arī ražošanas sektoru. Tas kalpo kā spēcīgs indikators Latvijas ekonomikas stabilitātei un uzticamībai starptautiskajā arēnā.
Ceļā uz sarežģītāku ekonomiku: Pievienotās vērtības nozīme
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver, ka valsts ekonomiskā nākotne vairs nevar balstīties uz zemu pievienoto vērtību un vienkāršu ražošanu. Ir nepieciešama strukturāla pāreja uz “sarežģītākiem” produktiem un pakalpojumiem.
“Latvijas izaugsme, balstoties uz zemu pievienoto vērtību, ir pagājis posms. Mums ir nepieciešami kvalificēti speciālisti un uzņēmumi, kas spēj radīt inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību, kur konkurētspēja pasaules tirgū ir krietni labāka,” uzskata Kazāks.
Viņaprāt, valstij prioritāri jāatbalsta darbinieku prasmju pilnveidošana, lai tie spētu strādāt intelektuāli ietilpīgās nozarēs.
Secinājumi un nākotnes prognozes
Lai gan makroekonomiskie rādītāji liecina par ekonomikas atkopšanos, “Lursoft” vadība saglabā piesardzību. Tiek norādīts, ka pagaidām ievērojama daļa naudas plūsmas koncentrējas valsts struktūru tēriņos, nevis tiek mērķtiecīgi ieguldīta privātā sektora attīstībā un ražošanas jaudu paplašināšanā. Nākamais gads rādīs, vai jaunie uzņēmumi spēs transformēties stabilos eksportētājos un nostiprināt Latvijas pozīcijas kā augsto tehnoloģiju reģionālo centru.
