Ir mājas, kurās šķiet, ka laiks ir apstājies. Tās pašas tapetes, tas pats vecais paklājs, izbalējusi lustra, pazīstama plaisa sienā — it kā grumbas sejā, ko jau sen vairs nepamana. Viss it kā savās vietās, viss “savējais”. Un it kā netraucē. “Strādā — tad kāpēc mainīt?” — tā parasti saka.