Patērētāji Vācijā ir pesimistiski noskaņoti un atklāja, ka jūlijā, visticamāk, vairāk pievērsīsies taupīšanai un plāno veikt mazāk lielu pirkumu, raksta Euronews.
Trešdienas rītā tika publicēts Vācijas GfK patērētāju noskaņojuma rādītājs par jūliju. Saskaņā ar GfK Group un Nirnbergas Tirgus lēmumu institūta (NIM) kopīgi publicētajiem datiem tas sasniedza -21,8 punktus, kas ir straujš kritums salīdzinājumā ar jūnija rādītāju -21,0 punktu. Šis rādītājs bija ievērojami zemāks par analītiķu prognozēto -18,9, un tas ir pirmais kritums piecu mēnešu laikā.
Ienākumu gaidas jūlijā bija ievērojami zemākas – 8,2 punkti salīdzinājumā ar 12,5 punktiem jūnijā, un arī ekonomikas perspektīvas samazinājās no 9,8 punktiem līdz 2,5 punktiem. Tas bija diezgan liels pavērsiens salīdzinājumā ar pēdējiem četriem mēnešiem, kad abi šie rādītāji bija palielinājušies.
Patērētāji arī atklāja, ka viņi, visticamāk, vairāk uzkrās, un tendences uzkrāt rādītājs jūlijā palielinājās no 5,0 iepriekšējā mēnesī līdz 8,2 punktiem. Iespējams, nav pārsteidzoši, ka arī tieksme pirkt vai veikt lielus pirkumus saglabājās vāja, samazinoties no -12,3 līdz -13,0 punktam.
Maijā nedaudz augstāks inflācijas līmenis Vācijā acīmredzami atkal rada lielāku nedrošību patērētāju vidū, kas atspoguļojas arī vēlmē veidot uzkrājumus. Lai patērētāju noskaņojums noturīgi atveseļotos, patērētājiem papildus esošajam reālo ienākumu pieaugumam nepieciešama arī plānošanas drošība, kas īpaši nepieciešama lielākiem mājsaimniecību pirkumiem.
Un šī drošība atgriezīsies tikai tad, ja cenu augšupvērstais spiediens turpinās samazināties un ja patērētājiem tiks parādītas skaidras nākotnes perspektīvas. Tas nozīmē arī to, ka valdībai ātri un skaidri jāinformē par slogiem un atvieglojumiem, ar kuriem iedzīvotāji saskarsies gaidāmo budžeta diskusiju rezultātā. Tad varēs dominēt jūtams reālo ienākumu pieaugums un patērētāji būs gatavi tērēt vairāk.
Lai gan Vācijas patērētāji joprojām ir saprotami piesardzīgi, ņemot vērā vairākus mēnešus ilgās paaugstinātās procentu likmes, strauji augošo inflāciju un nestabilo ekonomisko situāciju, Bundesbank nesenajā maija ziņojumā uzsvērts, ka Vācijas ekonomika, iespējams, sāk atveseļoties.
Tas galvenokārt skaidrojams ar laikapstākļu uzlabošanos, kas būtiski ietekmēja būvniecības nozari. Maija mēneša ziņojumā teikts, ka “2024. gada 1. ceturksnī izaugsme īpaši bija vērojama būvniecības nozarē, kā arī rūpniecībā un, iespējams, arī pakalpojumu nozarē.”
Arī Vācijas energoietilpīgajās nozarēs bija vērojams kāpums, un, samazinoties enerģijas cenām, pēdējos mēnešos ievērojami palielinājās ražošana. Arī Vācijas darba tirgus ir spēcīgs, un paredzams, ka tuvākajā nākotnē turpināsies stabils algu pieaugums.
Tomēr bažas joprojām rada gausā inflācija, kas samazinās lēnāk, nekā gaidīts, un tas rada pastiprinātas bažas par to, vai Eiropas Centrālā banka (ECB) spēs ievērot savu pašreizējo likmju samazināšanas kursu.