Kādā klusā ieliņā, netālu no skvēra, garāmgājēji pamanīja kaut ko tiešām neparastu – tur ietves malā vācu aitu suns burtiski bija izgājis no rāmjiem. Tas nebija vienkārši suns, kurš rej uz garāmgājējiem; viņa riešana izklausījās patiešām izmisīga un neatlaidīga, it kā viņš ar visiem spēkiem censtos kādu pasaukt palīgā.
Suns bija teju pielipis metāla lūkai. Viņš to ošņāja, tad uz brīdi sastinga, it kā kaut ko klausītos, un tad pēkšņi atkal metās malā, lai pēc mirkļa atgrieztos tajā pašā vietā. Viņš pat mēģināja to vāku skrāpēt ar ķepām un lēkāja tam virsū, ik pa laikam pārejot uz smeldzīgu gaudošanu. Visu klātesošo uzmanību piesaistīja tieši tas, cik šis nemiers bija patiess – uzreiz varēja redzēt, ka tā nav parasta suņa skraidīšana, bet gan kaut kas daudz nopietnāks.
Sākumā garāmgājēji tam nepievērsa uzmanību.
— Droši vien ēdienu atradis, — teica daži. — Vai arī apakšā peli sajuta, — pieļāva citi. Bet suns neatkāpās. Atkal un atkal viņš atgriezās pie lūkas, skrēja apkārt, skaļi rēja un skatījās uz cilvēkiem — tieši, lūdzot pēc palīdzības.
Beidzot viens vīrietis neizturēja. Piegāja tuvāk, noliecās pār lūku, apspīdināja iekšā ar lukturīti. Un tajā pašā brīdī viņa seja kļuva bāla no redzētā. Viņš negaidīja, ka lūkā būs kaut kas tāds…
— Tur ir kucēns… — viņš izelpoja. Citi piegāja klāt. Ielūkojoties lūkā, viņi sastinga. Starp duļķainu ūdeni, dubļiem un atkritumu gabaliem gulēja mazs kucēns. Viņš bija — trīcēja, čīkstēja. Skats bija mulsinošs. — Viņš tur būtu devies tur aizsaulē… — kāds klusi noteica.
Lasi vēl: Linda Leen par neparastu pavērsienu dzīvē: “Ja nebūtu mūzikas, es nodarbotos ar ko pavisam citu”
Kāds nokāpa lūkā, uzmanīgi izcēla kucēnu, ietina jakā. Viņu aiznesa uz tuvāko klīniku. Un tikai tad aitu suns nomierinājās. Apsēdās blakus, pamāja ar asti, it kā pārliecinājies, ka tagad viss ir kārtībā. Viņš vairs neizrādīja satraukumu, nemēģināja sekot cilvēkiem.
— Tas nav viņas kucēns, — kāds teica. — Vienkārši… nevarēja paiet garām. Suns vēl mazliet pasēdēja pie lūkas, tad piecēlās un aizgāja — klusi, mierīgi, it kā būtu izpildījusi savu pienākumu. Lūk, tādi brīnumaini radījumi ir dzīvnieki.
