1997. gada 1. novembrī pasaule ieraudzīja režisora Džeimsa Kamerona kinofilmu “Titāniks”, kas acumirklī kļuva par blokbasteru un klasiku. Kinolente ne tikai aizkustināja miljoniem skatītāju sirdis, bet tika titulēta arī kā viena no spožākajām katastrofu filmām kino vēsturē.
Daudzi skatītāji atceras amerikāņu aktrisi Gloriju Stjuarti, kas atveidoja galveno varoni Rozu vecumdienās, kura filmas finālā stāstīja par savu mīlas stāstu uz “nenogremdējamā” kuģa.
Stjuarte meistarīgi izpildīja lomu, piešķirot savam tēlam viedumu, siltumu un dziļumu. Aktrises dalība filmā kļuva par īstu vainagojumu viņas ilgajā un bagātajā karjerā.
Glorija Stjuarte: Radošais ceļš un mantojums
Stjuarte, kas 2010. gadā aizgāja mūžībā 100 gadu vecumā, ir atstājusi savas pēdas ne tikai kino, bet arī uz teātra skatuves. 70 gadu ilgajā karjerā viņa ir filmējusies vairāk nekā 100 filmās un šovos.
Stjuarte ieguva pasaules slavu ar lomu filmā “Neredzamais cilvēks” (“The Invisible Man”, 1933), bet popularitātes virsotnē atkal nokļuva 87 gadu vecumā ar lomu filmā “Titāniks”.
Apbalvojumi un cieņa
Par izcilu ieguldījumu kino attīstībā Stjuarte saņēmusi Amerikas Ekrāna aktieru ģildes (“Screen Actors Guild Award”) īpašo balvu.
Viņas enerģija, nebeidzamā aizrautība ar aktiermākslu un uzticība savam arodam ir padarījusi viņu par īstu leģendu, iedvesmojot daudzus aktierus vairākās paaudzēs.
Kā valdzinoša jauna gaišmate Stjuarte bija pagājušā gadsimta 30.gadu zvaigzne, kam kopš 40.gadiem sekoja ilgs filmēšanās pārtraukums, aktrisei kļūstot par profesionālu gleznotāju.
Televīzijā un uz lielajiem ekrāniem Stjuarte atgriezās 70. un 80.gados, bet pasaules slavu viņai no jauna atnesa “Titānika” fināla aina.
87 gadu vecumā viņa tika nominēta Oskaram kā labākā otrā plāna aktrise par 101 gadu vecās Rozas Kalvertes lomu, kļūstot par vecāko aktrisi, kas jebkad nominēta prestižajai Amerikas Kinoakadēmijas balvai.
