Augsnes sagatavošana pavasara sējai ir svarīgs posms, no kura ir atkarīga turpmākā raža.
Pirmais solis auglības pārbaudē ir augsnes struktūras noteikšana, t. i. tās sastāvu smilšu, dūņu un mālu ziņā. To var izdarīt ar vienkāršu testu: paņemiet sauju mitras augsnes, saspiediet to rokā un mēģiniet izveidot bumbu.
Ja augsne viegli sadalās – tā ir smilšaina, bet, ja tā atstāj pēdas un saglabā formu, tā ir mālaina augsne. Lielākajai daļai augu vislabāk piemērota ir smilšmāla augsne, kas labi saglabā mitrumu, bet arī nodrošina drenāžu.
Augsnes skābuma (pH) pārbaude
Augsnes skābums ir svarīgs rādītājs, kas nosaka, cik labi augi absorbē barības vielas. Lielākajai daļai kultūraugu ideālais pH līmenis ir no 6 līdz 7. Lai noteiktu augsnes skābumu, varat izmantot speciālu pH-metru vai testa sloksnes, ko pārdod dārza veikalos.
Barības vielu analīze
Augsnes auglība ir tieši atkarīga no slāpekļa, fosfora, kālija un citu mikroelementu pieejamības. Tos var noteikt, izmantojot laboratorijas analīzes vai īpašus komplektus augsnes testēšanai mājas apstākļos.
Slāpeklis ir atbildīgs par augu zaļo daļu augšanu, fosfors veicina sakņu sistēmas attīstību, bet kālijs palielina izturību pret stresu un slimībām. Ja tiek konstatēts barības vielu trūkums, ir lietderīgi lietot atbilstošus mēslošanas līdzekļus, piemēram, organiskos mēslošanas līdzekļus (kompostu, humusu) vai kompleksos minerālmēslus.
Augsnes bioloģiskās aktivitātes pārbaude
Dzīva augsne ir tāda, kurā ir aktīva mikroflora un fauna. Lai novērtētu bioloģisko aktivitāti, varat veikt testu ar tārpiem: izrakt nelielu augsnes gabaliņu (20×20 cm) un saskaitīt tajā tārpu skaitu. Ja ir vairāk nekā 5-7 tārpi, augsne ir veselīga.
Cits veids ir augsnē ierakt nekrāsotu papīra vai auduma gabalu un pēc 2-3 nedēļām pārbaudīt, cik daudz tas ir sadalījies. Ja materiāls ir gandrīz izzudis, tas nozīmē, ka mikroorganismi aktīvi darbojas. Lai palielinātu bioloģisko aktivitāti, jālieto organiskais mēslojums un jāizvairās no pārmērīgas ķīmisko vielu lietošanas.
