“Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš pilnībā vai daļēji apkurei izmanto krāsni vai kamīnu, jāņem vērā, ka, ja taupības nolūkos viņš nolems dedzināt nolietotu koksni, viņš riskē saņemt lielu naudas sodu”
“Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš pilnībā vai daļēji apkurei izmanto krāsni vai kamīnu, jāņem vērā, ka, ja taupības nolūkos viņš nolems dedzināt nolietotu koksni — piemēram, vecas mēbeles, finieri, lakotas vai krāsotas detaļas, plastmasas izstrādājumus, laminātu vai, piemēram, vecu apģērbu un nolietotus apavus —, viņš riskē saņemt lielu naudas sodu.
Valsts vides dienests uzsver, ka viss iepriekš minētais attiecas uz sadzīves atkritumiem, kuri saskaņā ar līgumu, ko mājsaimniecība noslēgusi ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, ir jānodod utilizācijai.
Mājokļos ar krāsns apkuri apkurei drīkst izmantot tikai malku. Par noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām draud sods līdz 1000 eiro, bet juridiskām personām — līdz 2800 eiro.”
Šādu informāciju sociālajā platforma TikTok ir publicējis “alise plus”. Noskaidrosim vai šī informācija atbilst patiesībai un vai tiešām ir pieņemti šādi likumi.
Valsts vides dienests (VVD) atgādina, ka mājsaimniecībām nedrīkst kurināt krāsnīs vai kamīnos sadzīves atkritumus, piemēram, plastmasu, apstrādātu koksni, mēbeles, apģērbu.
Informācija par naudas sodu atbilst patiesībai, taču apgalvojums, ka drīkst kurināt tikai malku — tas ir kā ļoti plašs noteikums, bet likumiskā situācija var būt specifiskāka (piemēram, koksne, kas nav apstrādāta ar ķimikālijām, mēbeles, kuras satur lakas vai plastmasas detaļas — šīs ne vienmēr drīkst kurināt). VVD brīdina, ka apstrādāta mēbele vai plastmasas detaļas nedrīkst kurināt, jo tās ir atkritumu sadedzināšanas veids.
Tekstā minēts: „… mājsaimniecība ar uzņēmumu, ko izvēlas pašvaldība …”. Šāda formulēšana nav tik precīza attiecībā uz visām situācijām — likums paredz atkritumu apsaimniekošanu un mājsaimniecību pienākumus, bet tas nenozīmē, ka visos gadījumos ir obligāti līgums ar “pašvaldības izvēlētu” uzņēmumu tādā vārdā kā tekstā.
Lasi vēl: Ja sapnī redzat aizgājušu tuvinieku, bet neredzat viņa seju, tas var liecināt par ko sliktu
Ir jāskatās konkrētie normatīvie akti — piemēram, Atkritumu apsaimniekošanas likums, kā arī pašvaldību saistošie noteikumi attiecībā uz krāsnīm, kamīniem un kurināmo. VVD mājaslapā minēts, ka “pretlikumīga atkritumu dedzināšana” ir sodāma. Taču, apgalvojums, ka drīkst kurināt tikai ar malku ir apšaubāms. Kā kurināmais ir arī skaidas, skaidu briketes, šķelda, galdniecības atgriezumi utt.
Pamatojoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegto informāciju, aptuveni 13–14% no visiem ugunsgrēkiem Latvijā ir saistīti ar apkures ierīcēm — to bojājumiem vai nepareizu lietošanu. Tas ir vidēji ap 150 gadījumiem gadā. Nereti šādu negadījumu iemesls ir neatbilstoša kurināmā izvēle un nepietiekama apkures sistēmu kopšana.
Ugunsdzēsēji uzsver, ka kopš depozīta sistēmas ieviešanas plastmasas pudeļu dedzināšana ir kļuvusi retāka, tomēr daļa cilvēku joprojām krāsnīs dedzina visu, kas gadās — pat gumijas apavus. Arī veci krāsoti dēļi, žurnāli, skaidu plāksnes un dažādu veidu iepakojums joprojām bieži nonāk ugunī.
Lai novērstu problēmu risku un pasargātu savi, speciālisti aicina iedzīvotājus regulāri pārbaudīt apkures ierīču tehnisko stāvokli, veikt dūmvadu tīrīšanu un izmantot tikai tam paredzētu kurināmo. Ir svarīgi atcerēties, ka pat šķietami nekaitīgu materiālu dedzināšana var radīt toksiskus dūmus, piesārņot vidi un bojāt skursteņus. Rūpīga attieksme pret apkuri nozīmē ne tikai drošību mājās, bet arī atbildību pret apkārtējo vidi un sabiedrību kopumā.
