Pēdējo dienu laikā vadošie starptautiskie mediji arvien biežāk uzdod provokatīvu jautājumu: vai miljardieris Īlons Masks šobrīd ir uzskatāms par pašu ietekmīgāko privātpersonu uz planētas?
Šādas diskusijas pamatā ir pieaugošās Eiropas valstu līderu bažas par to, cik mērķtiecīgi un atklāti Masks izmanto savus resursus, lai ietekmētu politiskos procesus un vēlēšanu norisi Eiropas kontinentā.
Pašlaik pasaules turīgākais cilvēks ne tikai ieņem dominējošas pozīcijas biznesa vidē, bet ir kļuvis arī par jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas nozīmīgāko finansiālo atbalstītāju. Tikai pēc deviņām dienām viņš oficiāli ieņems ietekmīgu amatu, kļūstot par jaundibinātā Valdības efektivitātes departamenta līdzdirektoru Trampa administrācijā.
Zīmīgi, ka uz Masku šajā statusā neattieksies tradicionālie ierobežojumi, kas saistoši citiem valdības pārstāvjiem. Viņam nebūs jāpārtrauc kontrole savos uzņēmumos (“Tesla”, “SpaceX”, “X”), viņam nebūs jāpakļaujas kolektīvās atbildības principam, un viņam nebūs liegts iejaukties citu suverēnu valstu iekšpolitikā – aktivitātes, kuras viņš pēdējā laikā realizē ar nepieredzētu vērienu.
Spriedze Lielbritānijā un Vācijā
Īpaši saspīlēta situācija izveidojusies attiecībās ar Lielbritāniju. Masks publiski pieprasījis premjerministra Keira Stārmera atkāpšanos no amata. Viņš argumentē savu nostāju ar Stārmera darbību pagātnē, kad pašreizējais premjers strādāja prokuratūrā un, pēc Maska domām, nepietiekami bargi vērsās pret noziedzīgām grupām, kuras bija saistītas ar bērnu izmantošanas skandāliem un kuru dalībnieki pārsvarā bija pakistāniešu izcelsmes briti.
Vācijā satraukums ir ne mazāks. Masks ir skaidri nodefinējis savas simpātijas februārī gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās, nodēvējot labējo partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD) par valsts “vienīgo cerību”. Miljardieris neaprobežojas tikai ar vārdiem – viņš aizvadījis stundu garu interviju ar AfD līdzpriekšsēdētāju un pat apsolījis partijai iespaidīgu 100 miljonu eiro ziedojumu.
Lai gan Vācijas likumdošana stingri aizliedz politiskus ziedojumus no valstīm ārpus Eiropas Savienības, juridiskie eksperti norāda uz iespējamām “shēmām”. Piemēram, finansējumu varētu iepludināt caur “Tesla” meitasuzņēmumu, kas reģistrēts un darbojas Vācijas teritorijā.
Organizācijas “Lobby Control” juridiskais eksperts Aurels Ešmans norāda uz sistēmisku vājumu: “Tas skaidri parāda, ka Vācijas demokrātiskā sistēma nav sagatavota šāda mēroga ārvalstu ietekmei, kur pasaules bagātākais cilvēks pēkšņi izlemj personīgi finansēt politiskos spēkus no ārpuses.”
Turpretī Itālijā aina ir citāda – premjerministre Džordžija Meloni kopj ciešu draudzību ar Masku. Tiek pat izskatīta iespēja valsts telekomunikāciju tīklu kritisko infrastruktūru uzticēt Maska “Starlink” satelītu interneta sistēmai, kas dažos Eiropas gaiteņos radījis papildu jautājumus par drošību.
Maska vārda un algoritmu vara
Eiropas Komisija, kas tradicionāli lepojas ar savām spējām regulēt tehnoloģiju milžus, šobrīd rīkojas ļoti piesardzīgi. ES tieslietu komisārs Maikls Makgrets uzsver, ka, lai gan vārda brīvība ir svēta, milzīgajām tiešsaistes platformām ir bīstams spēks mākslīgi pastiprināt konkrētus vēstījumus. Viņaprāt, ir kritiski svarīgi nodrošināt, lai vēlēšanas Eiropā paliktu brīvas no šādas mērķtiecīgas ārējas iejaukšanās.
Maska ietekme sniedzas tālāk par politiku – viņam seko pat citi tehnoloģiju titāni. “Meta” īpašnieks Marks Zakerbergs jau paziņojis, ka viņa platformas (“Facebook”, “Instagram”, “WhatsApp”) pārņems “X” (bijušā “Twitter”) pieredzi ASV tirgū. Tas nozīmē atteikšanos no tradicionālajiem faktu pārbaudītājiem, aizstājot tos ar “kopienas piezīmēm”. Uz šo jaunumu Masks sociālajos tīklos reaģēja īsi: “Tas ir forši.”
Tomēr politikas komunikācijas ekspertiem, piemēram, profesoram Endrjū Čedvikam, šāda notikumu attīstība nešķiet ne forša, ne droša. Viņš salīdzina Masku ar pagājušā gadsimta laikrakstu magnātiem, kuri izmantoja savus medijus, lai diktētu politisko dienaskārtību. Atšķirība ir tikai tāda, ka Maska rīcībā esošie digitālie rīki un algoritmi darbojas zibsnīgi un pāri visām robežām.
Gaisā paliek karājamies būtisks jautājums: cik stabila un ilgstoša izrādīsies divu ekscentrisku personību – Maska un Trampa – politiskā savienība? Abu alianses stiprums vai iespējamais konflikts nākotnē varētu būtiski pārbīdīt spēka samērus ne tikai ASV, bet visā globālajā politiskajā arēnā.
