Pagalmā Maiklu sagaidīja trīs kaķi un divi lieli suņi.
— Ak, Dievs, — viņš apstājās. — Jums ir saimniecība?
— Kāda saimniecība? Parasti mājdzīvnieki.
— Parasti?! Amerikā viena mājdzīvnieka uzturēšana maksā vismaz 100–150 dolāru mēnesī! — Maikls bija nopietns. — Veterinārs, vakcinācija, barība, apdrošināšana. Viena vizīte pie ārsta — 100–200 dolāru. Ja dzīvnieks saslimst — gatavojies 1000–2000 dolāriem. Tāpēc vairums amerikāņu nepērk dzīvniekus vai patur tikai vienu.
— Mēs nepērkam dzīvniekus, —es paskaidroju. — Paņem kaķi, kas ir uz ielas vai kaķēni piedzimst paši. Barojam ar to pašu, ko paši ēdam. Vetārstu redzam reti, tikai nopietnās situācijās.
— Bezpajumtniekus? Bezmaksas? — Maikls rakstīja pierakstus. — ASV katram dzīvniekam jābūt dokumentiem, jāiegādājas. Kaķis vai suns maksā no 500 līdz 2000 dolāriem. Plus obligātā apdrošināšana — 50–70 dolāri mēnesī.
Es iedomājos: lai iegādātos trīs kaķus un divus suņus pēc amerikāņu standartiem, jāmaksā vismaz 5000 dolāri par dzīvniekiem un 400 dolāri mēnesī apdrošināšanai. Plus barība, vetārsts…
— Izrādās, pat nabadzīgi latvieši var atļauties vairākus mājdzīvniekus, bet ASV tas ir privilēģija bagātajiem, — secināja Maikls.
Drošība: kad nevari zināt, kam aiz muguras ir kaut kas
Vakarpusē mēs sēdējām pagalmā un dzērām tēju. Maikls skatījās uz kaimiņiem, kas staigāja pa ielu, un pēkšņi jautāja:
— Vai jūs nebaidāties?
— No kā?
— No cilvēkiem. Svešiniekiem. Mēs nesaprātām.
— Lielākajā daļā ASV štatu cilvēkiem ir atļauts nēsāt ko šeit aizliegtu, — teica Maikls. — Tu ej pa ielu un nezini, kam kabatā vai aiz muguras kaut kas ir. Varbūt tam jaunietim ar džemperi. Varbūt tam pārim somā.
— Kā ar to dzīvot?
— Pierodi. Bet spriedze pastāvīgi ir. Jebkurš konflikts var beigties slikti. Kāds vīrietis rindā var izvilkt kaut ko, ja tu viņu nejauši nokaitināji. Vai ja vienkārši ir slikts garastāvoklis. Viņš paskatījās uz mierīgi pastaigājošajiem kaimiņiem.
— Šeit… šeit es zinu, ka nevienam nav nekā aizliegta. Pilnīga drošība. Lielākais, ko var sagaidīt — nelielas ķildas. Tā ir dīvaina, neparasta sajūta — drošība.
Es agrāk par to nedomāju. Bet tā ir taisnība: Latvijā var nebūt bail, ka tev garām gājējs izvilks ko aizliegtu.
— Pirmoreiz daudz gadu laikā es varu vakaros pastaigāties, neskatoties nemitīgi pāri plecam, — atzina Maikls. — Nebaidīties domāt, kas nāk no aizmugures, kam rokas kabatā, kas izskatās aizdomīgi. Vienkārši iet.
Kas ir greznība, kas nabadzība?
Atpakaļceļā uz Rīgu Maikls sniedza kopsavilkumu:
— Zināt, kas ir dīvainākais? Amerikā es pelnu piecas reizes vairāk nekā tu, Sandi. Mana IT alga — ap 120 000 dolāru gadā. Tā ir ļoti liela alga pat Rīgas darbiniekam. Bet man nav:
Sava māja, īrēju dzīvokli par 2500 eiro mēnesī. Nav dārza vai otrās mājas — to neesmu varējis atļauties. Nav veļas mašīnas — eju uz veļas mazgātavu. Ir viens kaķis, un baidos paņemt otru dēļ izmaksām.
Svaigus dārzeņus pērku reti — dārgi. Ielā ir pastāvīga spriedze. Tavi vecāki, kuri pēc amerikāņu standartiem pelna grašus, ir:
- Savā mājā ciemā
- Ar dārzu un dārza māju
- Ar veļas mašīnu
- Ar pieciem mājdzīvniekiem
- Ar bezmaksas pakalpojumiem un lētām zālēm
- Ar spaiņiem svaigu dārzeņu katru dienu
- Ar mierīgu attieksmi pret cilvēkiem, pat konflikti beidzas tikai ar apvainojumiem
Izrādās, pēc amerikāņu standartiem tavi vecāki pensionāri dzīvo labāk par mani — IT speciālistu ar 120 000 dolāru algu? Mēs aizdomājāmies. Patiešām dīvaina aina.
Lasi vēl: Rudenī vistu barībai pievienoju divus produktus: tās katru dienu izdēj desmit olas
Rīgas lielveikala kasiere atklāja, kurus 12 produktus pati nepērk un arī neiesaki citiem
Ko tas nozīmē?
Nē, es neapgalvoju, ka Latvijā viss ir ideāli. Algas ir zemākas, infrastruktūra bieži neatbilst vajadzībām, sociālās problēmas eksistē. Taču šis stāsts parāda svarīgu lietu: dzīves līmenis nav tikai algu cipari. Tā ir pieejamība pamata lietām, sociālā drošība, iespējas.
ASV šīs lietas ir pieejamas tikai bagātajiem. Protams, ASV ir savas priekšrocības: augstas algas, labāki ceļi, vairāk karjeras iespēju, kvalitatīvāki produkti. Bet pamatkomforts parastajam cilvēkam Latvijā var būt augstāks nekā vidējam amerikānim.
Kas tika teikts beigās
Pirms izlidošanas uz Bostonu amerikānis teica frāzi, ko es atcerējos:
— Es braucu redzēt nabadzīgo Latviju. Bet ieraudzīju, ka jūsu “nabadzība” daudzos aspektos ir bagātāka par mūsu “vidusšķiru”. Jums cilvēki ir tas, par ko daudzi amerikāņi tikai sapņo: savs īpašums, sava zeme, sava pārtika, pieejama drošība.
Lauku apvidus ASV, starp citu, arī neizskatās tik skaisti kā filmās. Jā, jums ir mazāk naudas kontā. Bet jums ir vairāk no tā, kas patiešām dzīvē ir svarīgi. Tas liek aizdomāties, kas īsti ir bagātība un nabadzība.
Un Maikls prom devās ar trim kilogramiem gurķu, kas viņam maksāja 1,50 eiro. Vai jums ir gadījies redzēt tādas pretrunas? Kā domājat, kas ir īsta bagātība — lielas algas vai pamata lietu pieejamība? Padalieties ar domām komentāros!
