Ķirsis – tas nav vienkārši ogu koks, bet īsta “dāma ar raksturu”. Tas ir izturīgs, noturīgs pret daudzām kaitēm un kaitēkļiem, bieži vien pats spēj aizstāvēt savu vietu saulē. Taču, neskatoties uz spēku, ķirsis ir ārkārtīgi jutīgs pret kaimiņu izvēli dārzā.
Nepareiza stādīšana var ne tikai samazināt ražu, bet pat novest pie tās pilnīgas neesamības – augļi kļūst mazi, skābi un bez garšas.
1. Kalcijs – atslēga uz ražu: kāpēc ķirsim nepieciešama neitrāla augsne
Ķirsis pieder pie kaulaugļiem, un tāpat kā citi šīs grupas pārstāvji, tas ir ļoti prasīgs pret kalcija saturu augsnē. Šis elements ir izšķirošs kauliņa un kātiņa veidošanās procesā. Ja kalcija trūkst, koks sāk masveidā mest ziedu aizmetņus – pat ja ziedēšana bijusi bagātīga, ražas nebūs.
No tā izriet divi svarīgi noteikumi, izvēloties “kaimiņus”:
A. Izvairieties no augu sugām, kas dod priekšroku skābai augsnei
Pie tām pieder:
* Hortenzijas
* Mellenes
* Rododendri
* Skujkoki (egles, priedes, kadiķi)
Šie augi labi aug, ja augsnes pH ir 4,5–5,5, taču tik skābā vidē kalcijs ķirša saknēm kļūst gandrīz nepieejams. Tas vai nu tiek izskalots no virsējiem augsnes slāņiem, vai pārvēršas nešķīstošos savienojumos. Rezultātā ķirsis cieš no hlorozēs, vāja augšanas un slikta augļu veidošanās.
Noderīgs padoms: Ja tomēr vēlaties audzēt mellenes vai hortenzijas, stādiet tās atsevišķā dārza zonā vai konteineros ar skābu substrātu. Tā jūs varēsiet kontrolēt augsnes pH un nekaitēsiet ķirsim.
B. Nestādiet blakus “kalcija ēdājus”
Daži augi aktīvi patērē kalciju no augsnes, radot tā trūkumu citiem augiem tuvumā:
* Kāposti (visu veidu)
* Lucerna
* Āboliņš
Šie augi var būt noderīgi kā zaļmēslojums, taču ne zem ķirša un ne tā tiešā tuvumā. Ja netiek regulāri veikta mēslošana ar kalciju saturošiem līdzekļiem (piemēram, dolomītmiltīm vai koksnes pelniem), šādi “kaimiņi” ātri “iztukšos” augsni no šī elementa.
Kā kompensēt kalcija trūkumu?
Rudenī: iestrādājiet dolomītmiltis (300–500 g uz 1 m²) rakšanas laikā.
Pavasarī: apsmidziniet koku ar kalcija salpetra šķīdumu (20 g uz 10 l ūdens) pumpuru veidošanās un pēc ziedēšanas periodā.
Vasarā: mulčējiet stumbra apli ar pelniem (1–2 glāzes zem katra koka reizi mēnesī).
2. Monilioze: neredzamais nedraugs, kas apvieno ķiršus, plūmes un ābeles
Viens no vissliktākajiem kauleņkoku sēnīšu kaites veidiem ir **monilioze** (saukta arī par “moniliālo apdegumu”). Tā izpaužas ar ziedu, jauno dzinumu un augļu ievīšanu, kā arī ar **pelēku puvi** uz ogām.
Sēnītes sporas viegli izplatās ar vēju, lietu un kukaiņiem, īpaši ziedēšanas laikā.
Īpaši uzņēmīgi pret šo kaiti ir:
ķirsis
plūme
dzeltenās plūmes
ābele
Moniliozes profilakse:
• Nekavējoties apgrieziet un sadedziniet zarus, tiklīdz pamanāt bojājumus.
• Veiciet profilaktisku apsmidzināšanu:
– pirms pumpuru plaukšanas ar 3% Bordo šķidrumu;
– pēc ziedēšanas ar fungicīdiem
• Neatstājiet zem koka nobirušos augļus.
3. Riekstkoki – klusie ražas “nedraugi”
Valrieksts, lazda (lazdu rieksts), mandžūru rieksts un citi riekstu dzimtas augi izdala augsnē vielu, ko sauc par juglonu – dabisku alkaloīdu ar spēcīgu fitotoksisku iedarbību. Tas kavē citu augu sakņu augšanu, traucē vielmaiņu un samazina to noturību pret kaitēm.
Ķirsis ir jutīgs pret juglonu, tāpēc pat 5–7 metru attālumā no riekstkoka tas var:
augt lēnāk,
samazināt ražu,
kļūt uzņēmīgāks pret stresu.
Lasi vēl: Krāsu enerģija: kādi toņi piesaista veiksmi un kādi pasargā no nelabvēlīgas ietekmes
Ko darīt, ja riekstkoks jau aug dārzā?
Izveidojiet fizisku barjeru – iedziļiniet šīfera vai ruberoīda loksnes 60–80 cm dziļumā starp kokiem, lai ierobežotu sakņu izplatīšanos.
Stādiet ķirsi dārza pretējā pusē.
Pastipriniet mēslošanu – regulāras kālija un fosfora mēslojuma devas palīdzēs mazināt stresa ietekmi.
4. Saulespuķes – skaisti, bet tie ir lieli nedraugi
Saulespuķe ir ne tikai dekoratīvs, bet arī diezgan stiprs augs. Tās spēcīgā sakņu sistēma izsūc no augsnes lielu daudzumu slāpekļa, kālija, fosfora un mikroelementu. Taču galvenā problēma ir putni.
Saulespuķes piesaista zvirbuļus, zīlītes, strazdus un citus putnus, kuri, pabarojoties ar sēklām, pēc tam ar prieku pāriet uz saldajām ķiršu ogām. Aizsargāt saulespuķi ir viegli (ar marli vai tīklu), bet nosegt visu ķiršu koku – gandrīz neiespējami.
Alternatīva:
Ja vēlaties krāsainus ziedus ķiršu tuvumā, izvēlieties viengadīgos augus ar seklu sakņu sistēmu – samtenes vai kliņģerītes. Tie nekonkurē par barības vielām un pat atbaida kaitēkļus!
5. Ēna – saldu ogu nedraugs
Ķirsis ir gaismas mīlošs augs. Lai tas pilnvērtīgi ražotu, tam nepieciešamas vismaz 6–8 stundas tiešu saules staru dienā. Ja koks aug ēnā:
ziedēšana kavējas,
ziedu un augļu aizmetņi veidojas vāji,
ogas kļūst mazākas, zaudē saldumu un kļūst skābenas,
koksnes daļa slikti nobriest, kas samazina ziemcietību.
Tāpēc nekad nestādiet ķirsi dienvidu pusē no augstiem kokiem – ābelēm, bumbierēm, kļavām. Ideāla vieta ķirsim ir dienvidu vai dienvidrietumu nogāze, prom no ēnainām zonām.
Dārza plānošanas padoms:
Augstie koki (bumbieres, ābeles) – ziemeļu pusē.
Vidēji augstie (ķirši, plūmes) – vidusdaļā.
Zemie (ogas, dārzeņi) – dienvidu pusē.
Papildus: ko LABĀK stādīt blakus ķiršiem?
Ja daži augi kaitē ķirsim, citi, gluži pretēji, veicina tā augšanu un ražību. Pārbaudīti “sabiedrotie”:
Pupas un zirņi (pupiņas, zirņi)
Fiksē slāpekli augsnē, bagātinot to. Tos var audzēt kā zaļmēslojumu pavasarī vai rudenī.
Ķiploki un sīpoli
Atbaida kaitēkļus: tārpiņus, laputis, augļu mušu kāpuri. Stādiet apkārt stumbra aplim.
Mētra, citrona balzams, salvija
Piesaista apputeksnētājus un ar aromātu atbaida kaitīgos kukaiņus.
Avenes (ar piesardzību)
Daži dārznieki veiksmīgi audzē avenes blakus ķiršiem, bet svarīgi, lai tās nepārblīvē vietu un nekonkurē par mitrumu.
Secinājums: ķirsim patīk kārtība, gaisma un cieņa
Ķirsis nav kaprīzs, bet prasīgs augs. Tas necieš kļūdas kaimiņu izvēlē, neievērotu augsnes skābumu un ēnošanu. Tomēr ar pareizu kopšanu un gudru dārza plānošanu tas atlīdzina ar bagātu, sulīgu un saldo ogu ražu gadu no gada.
Lasi vēl: Bez jebkādas ķīmijas — un skudru kā nebūtu bijis: sens tautas paņēmiens, kas joprojām darbojas nevainojami
Atcerieties: dārzs ir ekosistēma. Katrs augs ietekmē citu. Plānojot augu izvietojumu iepriekš, jūs ne tikai saglabājat ražu, bet arī veidojat harmonisku un ilgtspējīgu vidi, kurā katram augam patīkami augt un ražot.
