Ir kārtējais piektdienas vakars, tu esi bārā un vēro bariņu daiļu sieviešu. Kad tu beidzot saņemies un uzsāc sarunu ar vienu no viņām, tu dari to pašu ierasto- melo par savu nodarbošanos, stāsti, ka tu esi brīvs, neesi attiecībās. Pienāk laiks, lai uzaicinātu sievieti pie sevis. Kādu stāstu izvēlēties? Vai būt drosmīgam karavīram vai cilvēkam, kurš ir izsniedzis pārtiku tūkstošiem trūkumcietēju.
Tu izvēlies otro variantu, jo, kurai gan sievietei nepatīk vīrietis, kurš ir gādīgs un rūpējas par cilvēkiem, kuri nonākuši nelaimē? Bet nākamais, ko tu dzirdi no viņas izskanam, ir kāda tikko izdomāta ārkārtas situācija un viņai jādodas prom. (Ak vai! Es aizmirsu pabarot kaķi!)
Vajadzēja tomēr izvēlēties pirmo variantu, jo, kā pētījumi ir atklājuši, ka sievietēm armijas cilvēki šķiet daudz pievilcīgāki un vīrišķīgāki. Tas ir tikai tāpēc, ka ir pieņemts tas, ka vīrietis ir spējīgs cīnīties, rūpēties par sievieti un aizsargāt to. Karš ir dīvaina vieta, kurā vīri rod arī iespēju izrādīt savu drosmi un bravūru. Ļoti iespējams, tādēļ filma Amerikāņu snaiperis bija tik populāra.
Cits pētījums atklāja to, ka Pasaules Otrā kara 123 veterāniem, kuri saņēmuši ordeņus, bija par 15% vairāk bērnu, nekā vidējam iedzīvotājam. Izradās, ka arī bērnus taisīt šīs profesija pārstāvji pieprot.
Savukārt, ja sieviete dižojas un ir lepna par saviem panākumiem kara laukā un par to stāsta potenciālajam partnerim, tad viņa vīrieša acīs kļūst nepievilcīgāka. Tas ir dominējošās pārliecības dēļ, ka tikai vīrieši var būt varonīgi, spēcīgi, agresīvi un bezbailīgi. Uz ko atbild psiholoģijas profesore Misūri Universitātē, Zoja Pētersone (Zoe Peterson), :”Tas ir vienkārši nomācoši.”
Avots: ozy.com