Vai mobilās iepazīšanās aplikācijas patiešām izraisījušas “randiņu apokalipsi”?

Malkolma Gladvela grāmatā „Nepiederoša persona”  aprakstīts, ka jebkurš var kļūt par kādas jomas ekspertu, ja pavada vismaz 10 tūkstošus stundu to apgūstot. Ja tu, piemēram, spēlē basketbolu divas stundas katru dienu, pēc 10 gadiem tev būtu jānonāk NBA.

Vidējais jaunietis ASV noteikti savas dzīves laikā ir savācis 10 tūkstošus stundu, runājot ar pretējā dzimuma pārstāvjiem sociālajos tīklos. Ir taču daudz vieglāk komunicēt ar kādu, kuram nav jāatrodas kopā ar tevi. Tu vari komunicēt ar vairākiem cilvēkiem vienlaicīgi, šādi kāds no viņiem noteikti piekritīs ar tevi tikties.

Vaina noteikti nav randiņu lietotnēs, bet gan tajā, ka mums nav pietiekoši daudz pieredzes sarunās vienam ar otru.

„Tādas lietotnes kā Tinder un OkCupid liek cilvēkiem domāt, ka viņiem pieejami tūkstoši un miljoni potenciālo partneru,” paskaidro Deivids Buss, Teksasas universitātes psiholoģijas profesors. „Viena dimensija no tā visa ietekmē vīriešu psiholoģiju. Kad sieviešu ir vairāk nekā vīriešu, pastāv tendence veidot īstermiņa attiecības. Laulības kļūst nestabilas. Pieaug šķiršanos skaits. Vīriešiem attiecībās nav jāiegulda pūles, tādēļ viņi izvēlās īstermiņa pārošanās stratēģiju. Vīrieši veic šo pārlēcienu, un sievietes ir spiestas tam sekot, ja viņas vispār vēlas pāroties,” viņš papildina.

Šis novērtējums ir izvēles paradokss, tas apgalvo, ka jo vairāk iespēju mums ir, jo ilgāk mēs varam vilcināties, un mums ir tendence atkārtoti pārdomāt pirms galējā lēmuma pieņemšanas.

Tomēr pastāv arī krasi atšķirīgi viedokļi, apgalvojot, ka randiņu lietotnes ir populāras pārāk īsu laiku, lai varētu veikt pilnīgus pētījumus un izdarīt secinājumus par to labajām un sliktajām pusēm, bet mums noteikti jāatzīst, ka šīs lietotnes noteikti ir mainījušas mūsu skatu uz pasauli.

Avots: www.tsbmag.com