Vai mums vajadzētu dot naudu ubagiem?

Šis noteikti ir Šekspīra “Hamleta” cienīgs jautājums: “Būt vai nebūt? Tāds ir jautājums”. Naudas lūdzēji uz ielām ir, tas ir vairāk kā skaidrs, bet kādai vajadzētu būt sabiedrības rīcībai? Pilsēta aug un mainās, cenas kāpju, bet algas ne. Tomēr, cilvēki pamanās nomaksāt lielos rēķinus, aizsūtīt bērnus uz skolu un vēl atlicināt naudu pārtikai.

Vienkāršāk, protams, ir atbildēt, ka nē- mums nevajadzētu dot šādiem cilvēkiem naudu, jo tā nu ir viņu ikdiena un ļoti iespējams jau pieņemtā “profesija”. Viņi dodas uz savu vietu noteiktā laikā kā tu dodies uz darbu, lai sapelnītu naudu gan sev, gan mazliet atlicinātu tam dzīves pabērnam. Viens no Londonas bezpajumtnieku labdarības mājas vadītājiem stāsta: “Es esmu pārsteigts par to, kādēļ cilvēki dod naudu bezpajumtniekiem, kuriem blakus ir uzraksts, ka viņš ir bez mājām un izsalcis. Tas nekādā veidā neatrisina šī cilvēka situāciju, bet gan paildzina viņa dzīvi vēl par pāris dienām, kurās viņš turpinās ubagot ar kurkstošu vēderu. ”

Būsim reāli un atzīsim, ka liela daļa šādu cilvēku, saziedoto naudu, izmanto alkoholam vai kādām citām apdullinošām vielām. Pēc tam atkal pārējā sabiedrības daļa, saskaras ar sekām- neadekvātiem, skaidrā prātā neesošiem cilvēkiem, kuri var mēģināt tev uzbrukt un apzagt.

Nekļūsim vienaldzīgi un cietsirdīgi, bet domāsim līdzi un vērtēsim situācijas. Lūdzēji un ubagotāji mēdz izdomāt dažādus stāstus, kāpēc viņiem ir nepieciešama nauda: nozagts maks, vajag naudu autobusa biļetei vai jāsamaksā rēķins, ja nē, tad viņš paliks uz ielas. Viņi “spēlē” uz cilvēku naivumu un labsirdību, jo viņi jūs uzskata par nelgām, no kuriem vienmēr var dabūt kādu lieku eiro.

Avots: theguardian.com