Rezultāti parādīja, ka vāka novietojumam nebija statistiski nozīmīgas ietekmes. Abos gadījumos piesārņojuma līmenis bija minimāls, un visvairāk piesārņotā virsma bija paša poda virsma.
Eksperimentos tika pārbaudīta arī tualetes poda tīrīšanas efektivitāte pret baktēriju piesārņojumu. Pēc tīrīšanas tikai ar birsti piesārņojuma līmenis saglabājās augsts, bet, pievienojot dezinfekcijas līdzekli, baktēriju daudzums tualetē un ap to ievērojami samazinājās. Turklāt ir pierādīts, ka piesārņojumu samazina arī dezinfekcijas līdzekļa izsmidzināšana ūdenī pirms skalošanas, piemēram, izmantojot izsmidzinātāju izlietnē.
Dezinfekcijas līdzekļa lietošana kopā ar tualetes birsti, tīrot tualetes podu, ļāva par 99,99 % samazināt baktēriju piesārņojumu tualetes podā.
Aizvērts tualetes poda vāks maina vīrusu izplatīšanās virzienu. Eksperimentā, kas tika veikts ar aizvērtu vāku, vairāk inficētas bija vietas tualetes priekšā un pa kreisi no tās, savukārt ar atvērtu vāku vairāk baktēriju izplatījās labajā pusē. Šis sadalījums ir atkarīgs no tualetes poda konstrukcijas.
Tevi noteikti interesēs
- Vācu aitu suns rēja uz metāla lūku ielas vidū: garāmgājēji bija samulsuši, ieraugot, kas slēpjas lūkas iekšpusēby Sandra Ločmele
- Šie augi ir baisi ienaidnieki – ko nekad nevajadzētu stādīt blakus tomātiemby Anete Vītola
- Mana mīļākā kūka “Plombīrs” – bez cepšanas, maiga, īpaši garda un viegli pagatavojamaby Rinalds Bergmanis