Ikvienam dzīvē ir bijuši brīži, kad, atverot ievārījuma burciņu, mēs ieraudzījām pelējuma kārtu. Nezinu, kā jūs personīgi to darāt, bet ir cilvēki (un es arī), kuri noņem pelējumu no virspuses, nogaršo ievārījumu, un, ja tas garšo normāli, to var ēst, bet to darīt nevajadzētu….
Pelējumi ir mikroskopiskas sēnītes, kas dzīvo un vairojas dažādās vidēs – šajā gadījumā pārtikas produktos. Pūkainais aplikums uz ievārījuma/džemā/tomātu pastas (pat jebkura cietā produkta) virsmas ir “kātiņi” ar sporām, kas kalpo vairošanās procesam, bet zem virsmas ir micēlija hifi (sakņu pavedieni, attēlā zemāk), ar kuriem sēnītes uzsūc ūdeni un barības vielas.
Ir vērts saprast, ka, jo mīkstāks un treknāks ir produkts, jo dziļāk iesniedzas sakņu pavedieni (hifas).
Piemēram, cietajam sieram pietiek noņemt pelējumu un dažus centimetrus dziļi, jo produkts ir ciets un pelējuma pavedieni nevar iekļūt pārāk dziļi. Taču tas attiecas uz gadījumu, ja pelējums ir parādījies nesen. Un, ja mēs aplūkojam piemēru ar ievārījumu vai džemu, tad tur pavedieni ļoti ātri iespiežas dziļi.
Lasi vēl: Iemērktas un gatavas: sviestmaizes, ko mēs ar mammu joprojām gatavojam brīvdienās (lai cik reizes es gatavotu, ar to vienmēr nepietiek)
Ir daudz pelējuma veidu, un bez laboratorijas un cilvēka, kurš zina, kā šo laboratoriju izmantot, nav iespējams noskaidrot, kāda veida pelējums ir parādījies uz jūsu produkta.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…