Vai tiešām drīkst gulēt gultā, uz kuras mūžībā bija devies cilvēks

Baznīcas viedoklis

Kopumā baznīca ir samērā mierīga attiecībā uz aizgājušo cilvēku personīgo mantu un mēbeļu izmantošanu. Drēbes var izdalīt trūcīgajiem, kuri lūgs par aizgājēja dvēseles mieru, taču saskaņā ar tradīciju to parasti dara pēc 40. dienas.

Pēc tam var uzaicināt priesteri uz mājām, lai veiktu mēbeļu un mājas iesvētīšanas rituālu.

 

Ezotēriskais skatījums

Ezotēriskajā skatījumā gulēšana gultā, kurā nesen aizgājis cilvēks, tiek vērtēta uzmanīgi un piesardzīgi. Šī pieeja balstās uz uzskatu, ka katrs cilvēks atstāj aiz sevis enerģētisko nospiedumu – īpaši vietās, kurās pavadīts daudz laika, un vēl jo vairāk – aiziešanas brīdī. Gulta tiek uzskatīta par spēcīgu personīgās enerģijas nesēju, jo tā ir cieši saistīta ar cilvēka ķermeni, prātu un dvēseli.

Ezotēriķi uzskata, ka šādā brīdī telpā un īpaši gultā var palikt ne tikai emocionālās atmiņas, bet arī enerģētiska “pēda” – kā atblāzma no cilvēka pēdējiem brīžiem, izjūtām un pārdzīvojumiem. Ja aizgājējs aizgāja mierā, šī enerģija var būt klusa, neitrāla vai pat mierpilna. Taču, ja nāve bijusi pēkšņa vai emocionālu slodzi, uzskata, ka šī negatīvā enerģija var “iesūkties” telpā vai mēbelēs, īpaši – gultā.