Dalībvalstis konvencijas Ceturtā protokola pirmajā pantā vienojās, ka nevienam cilvēkam nedrīkst atņemt brīvību tikai par viņa nespēju pildīt līgumsaistības.
Latvijas Saeima 1997. gada 4. jūnijā pieņēma likumu par Konvencijas un tās protokolu pieņemšanu un apstiprināšanu. Tādējādi tika atzīta Eiropas Cilvēktiesību komisijas kompetence saņemt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētās prasības no jebkuras personas, nevalstiskas organizācijas vai indivīdu grupas, kas apgalvo, ka ir cietušas no šajā konvencijā un tās protokolos minēto tiesību pārkāpumiem.
! Tas nozīmē, ka Latvijas likumdevēji nemaz nav tiesīgi izveidot tā dēvētos parādnieku cietumus. Jautājumi par parādiem Latvijā tiek risināti civilprocesuālā kārtībā, t.i., banka var pret jums iesniegt prasību tiesā, pēc tam parādu piedzīs tiesu izpildītājs u.tml.
Taču arī šajā gadījumā jāatceras, ka nav likuma bez izņēmuma. Piemēram, ja būsiet parādā uzturlīdzekļus, jūs var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu. Tajā teikts, ka par izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem vai citām personām, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu, var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (uz laiku līdz trim mēnešiem), ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.
KONSULTĒJUSI JURISTE TATJANA LUBGINA
Avots:
