Latvijas dārzos notiek aktīva “spāņu” gliemežu izskaušana. Daži izmanto lasīšanu, citi – speciālos līdzekļus, bet tajā visā var nepamanīt kādu būtisku lietu, kas mīt tepat mūsu platuma grādos.
Andrejs Svilāns, latviešu biologs, kurš specializējas dendroloģijā (zinātnes nozare, kas pēta krūmus un kokus) sociālajā vietnē “Facebook” publicējis kādu svarīgi informāciju par to, kas ikvienam no mums var lieliski noderēt. Lasot “spāņus”, mēs varam nepamanīt kādu patiešām būtisku lietu.
Kā izrādās, mūsu mīļajā Latvijas dabā, dabiska dzīvesvieta ir citam gliemezim – tā dēvētajam tumšajam kailgliemezim (Limax cinereoniger Wolf). Tā ir vietnē un īpaši aizsargājamā suga! Andrejs Svilāns raksta:
Tumšais kailgliemezis (Limax cinereoniger Wolf) – vietējā (!) un īpaši aizsargājamā (!) suga. Pēdējā laikā “Facebook” un citur vairākkārt parādījušās bildes ar liela izmēra melniem vai pelēk-meln-raibiem kailgliemežiem, kuri manīti lielākoties mežos. Kopā ar jautājumu, vai tik šis nav ļaunais. Ja sastopat, lūdzu apskatiet “vēderu” – pēdu.
Ja pēda ir ar gareniskām melnām/baltām/melnām (precīzāk: tumšpelēkām/pelēkbaltām/tumšpelēkām) joslām, tad tā ir vietējā un īpaši aizsargājamā gliemežu suga (LR MK noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”, 1.pielikums, pozīcija 5.30).
Lasi vēl: “Man ir 20 gadu pieredze!”: dārza influenceris Dāvids pastāsta, kā aprēķināt, cik daudz tomātu stādiem jāapgriež lapas
Dārzos un pagrabos var ieraudzīt kaut ko ļoti līdzīgu – milzu kailgliemezi (Limax maximus L.), kuram pēdai nav šādu izteiktu kontrastainu joslu. Tādu nav arī invazīvajam Spānijas kailgliemezim. Beigās pacienāju šo ar sēnes gabaliņu. Novērtēja, neatteicās!
Foto: 2025.07.20 Zeltiņu dabas parks pie Salaspils. P.S. Lūdzu atvainot par bilžu kvalitāti – objektīvs bija aizsvīdis un tobrīd vairs nebija nevienas sausas apģērba strēmeles, ar ko notīrīt. Bet nu būtiskāko saskatīt var.
Kā atpazīt Spānijas kailgliemezi?
Un tā, “spāņi” (Arion vulgaris) ir invazīvs kaitēklis, ko Latvijā un citur Eiropā cenšas ierobežot.
Izskats: parasti rūsgani oranžā vai sarkanīgi brūnā krāsā, var būt sastopami arī tumši brūni vai pat melni (bet jāņem vērā, ka krāsa var atšķirties!). Ļoti izteikta “spāņu” pazīme, kas tos atšķir no citiem – atšķirībā no citām gliemežu sugām, ķermenis un “pēda” ir vienā krāsā!
Ķermeņa garums: pieaudzis īpatnis var sasniegt 15 cm garumu.
Uzvedība un ieradumi: aktīvi mitrā laikā – krēslas stundās, naktī vai pēc lietus. Ēd gandrīz visu: dārzeņus, ogas, puķes, lapas, trūdošus augus, maitu. Viens gliemezis ir ļoti auglīgs – spēj izdēt līdz 500 olām gadā. Sastopams ir visur – gan pilsētvidē, gan parkos, gan dārzos, gan mežmalās.
Ja tomēr neesi pārliecināts, ka tas ir Spānijas kailgliemezis, salīdzini ar bildēm vietnē “invazivs.lv”. Vai arī sūti fotogrāfiju uz Dabas Aizsardzības pārvaldi un speciālisti to izvērtēs.
