Sievietes ir jutekliskākas būtnes, tāpēc viņām ir vieglāk runāt par emocijām un vieglāk ir tās “nolasīt” no citu cilvēku sejas izteiksmēm. Tomēr arī vīriešiem ir iespējas apgūt un izzināt emociju būtību. Lai gan par to vēl joprojām šodien diskutē zinātnieki un mēģina emocijām rast definīciju.
Viena no problēmām, kā daudzi zinātnieki man uzsvēra, ir tas, ka valoda – galvenokārt emociju valoda – ir nepastāvīga. „Ja kāds saka „es krītu vai nemierā, tevi nesatiekot”, tas patiesībā nozīmē „es dedzīgi vēlos tevi satikt”,” apgalvo zinātnieks. „Ja kāds ir tik nemierpilns, tevi nesatiekot, tas nozīmē, ka šī personai rodas garīgi traucējumi par tevis satikšanas domu vien. Nezinātāji ar šiem vārdiem apietas ļoti nolaidīgi.”
No bioloģijas puses, daži pētnieki cenšas noteikt tās smadzeņu struktūras un sistēmas, kurās rodas emocijas. Tomēr zinātnieks ir gājis pat tālāk – viņš strādā ar dzīvniekiem un apgalvo, ka emocijām piemīt kas tāds, kas ir bioloģiski pamatā ne tikai cilvēkiem, bet visiem zīdītājiem. Emociju pieredzēšanai ir nepieciešamas apzināties spējīgas smadzenes un analīze, kas tajās norit. Saskaņā ar šo loģiku tā kā mēs nevaram zināt, ko dzīvnieki pieredz, mēs nevaram uzzināt, vai dzīvniekiem ir emocijas.
Cilvēkiem vēl joprojām ir jāmācās izteikt un saprast savas emocijas, jo vismaz par cilvēkiem ir zināms, ka tiem patiesi ir emocijas. Pat, neskatoties uz to, ko vēl nav atklājuši zinātnieki, tev tā pat ir vērts mēģināt izprast savas jūtas un emocijas, jo cilvēka prāts ir bezgalīgi plašs. Tāpēc ir vēl neskaitāmas lietas, ko mēs nezinām par cilvēka domu gājienu un jūtām.
Avots: theatlantic.com
