Kāds vīrietis no Ķārķu pagasta, kas atrodas Valkas novadā, pastāstījis, cik negaidīti pārvērtās viņa ikrīta pastaiga ar suņiem.
Uzskaites dati liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā uzturējušies aptuveni 150 pieauguši lāči un tiek prognozēts, ka šogad to skaits kļūs vēl lielāks. Dabas Aizsardzības pārvaldes speciāliste Karīna Lazdāne norāda, ka lāči patiešām parādās aizvien biežāk, un cilvēkiem tas ir kaut kas jauns – kāds baidās, kādam tas raisa interesi. Tomēr ir jāiemācās ar lāci sadzīvot.
“Silava” galvenais pētnieks Jānis Ozoliņš stāsta, ka Igaunijas pierobeža Latvijā, protams, ir ne sliktāk lāču apemklēta kā pati Igaunijas teritorija, savukārt Igaunijas dienvidos plēsēju populācijas blīvums ir vai nu tāds pats vai pat drusku mazāks kā Latvijā.
Pie mums regulāri izskan jautājums par lāču medībām. Tomēr eksperti uzsver, ka šobrīd tās nav nepieciešamas. Igaunijā ir krietni lielāks lāču blīvums, un tur ik gadu atļauts nomedīt vidēji ap 100 lāču. Igaunijas dabas eksperts Tanels Turna saka, ka arī Igaunijā par šo jautājumi viedokļi dalās: “Viens daļa sabiedrības uzskata, ka lāčus medīt nedrīkst, jo mums ar tiem jālepojas. Un tā arī ir. Taču lauksaimniecības nozarē arī ir vajadzīgs atbalsts. Tāpēc Igaunijā tā nav vienkārša tēma.”
Lasi vēl: Īpaša diena senču kalendārā 22. septembrī: kāpēc jānes mājās pīlādža zari un jāskatās ugunskurā
Ķārķu iedzīvotājs Madis Lapiņš pēc 10 gadu dzīvošanas šajā vietā, pirmo reizi pats savām acīm ieraudzīja lāci: “Es gāju ik rīta pastaigā ar suņiem un pamanot lāča klātbūtni, griezos riņķī, lai uzreiz dotos mājās. Un apgriežoties otrādāk, es ieraudzīju to. Lācis bija patālu – ap 300 metriem, bet nu tā pirmā doma man bija, vai viņš nāks man virsū vai nenāks, un kā es rīkošos, ja nāks.”
Arī mednieks Jānis Ence redzējis saticis lāci: “Ieejot mežā, avenājos, man bija skaidrs, ka lācis tur ir mielojies. Viss tur bija izraustīts. Un tad vienā brīdī es pamanīju lielu melnu muguru, kas aizskrēja projām.”
Vairāk skaties LTV Ziņu dienesta veidotajā sižetā, video:
