Nesen man gadījās visai pamācoša situācija veikalā. Pie kases biju sakrāvis pilnus ratiņus ar produktiem, izstāvējis garu rindu un ļoti steidzos.
Tiklīdz norēķinājos, ātri saliku pirkumus maisos un gandrīz skriešus izskrēju no veikala. Tikai vēlāk sapratu, ka vienu lietu biju aizmirsis – garo pirkuma čeku, kas pie kases drukājās labu brīdi.
Pēc neilga laika manā telefonā atskanēja zvans. Zvanītājs stādījās priekšā kā bankas darbinieks, nosauca manu vārdu, uzvārdu un pat konta numuru. Viņš apgalvoja, ka mani līdzekļi ir apdraudēti un tie steidzami jāpārskaita uz “drošu kontu”. Protams, tie bija krāpnieki, taču rodas jautājums – kā viņi uzzināja manus datus? Atbilde slēpjas tieši tajā mazajā papīra strēmelē, kuru es tik nevērīgi atstāju uz kases letes.
Kas īsti paliek uz kases letes?
Daudzi no mums domā, ka pirkuma čeks ir tikai saraksts ar maizi, pienu un desu. Ja mēs to nepaņemam līdzi, tas paliek turpat pie kases, kur to var pacelt jebkurš nākamais pircējs vai garāmgājējs. Agrāk valdīja uzskats, ka sliktākais, kas var notikt – kāds cits izmantos jūsu pirkumu, lai savāktu sev paredzētos lojalitātes punktus vai “atgrieztu naudu” (cashback) savā lietotnē. Tie ir sīkumi, par kuriem parasti neviens galvu nelauza.
Tomēr situācija ir mainījusies. Jaunākie brīdinājumi no finanšu ekspertiem un tiesībsargājošām iestādēm liek uz šo lietu skatīties daudz nopietnāk. Izrādās, ka aizmirsts čeks var kļūt par pirmo pavedienu, lai kāds svešinieks piekļūtu jūsu bankas kartei vai pat visiem uzkrājumiem.
Kāda informācija ir redzama čekā?
Lai gan likumi neparedz čekos norādīt personīgu informāciju par pircēju, praksē viss ir nedaudz citādāk. Daudzi kases aparāti un karšu termināļi ir noregulēti tā, ka pie bezkontakta maksājuma čekā automātiski parādās jūsu vārds, uzvārds un bankas kartes pēdējie četri cipari.
Dažkārt gadās arī čeki, kuros ir redzama pircēja e-pasta adrese vai tālruņa numurs, ja ir izmantota veikala klienta karte. Krāpniekiem ar to pilnīgi pietiek, lai uzsāktu savu shēmu. Viņi neuzbrūk uzreiz jūsu kontam, bet gan izmanto šo informāciju, lai iegūtu jūsu uzticību telefonsarunas laikā.
Kā strādā “digitālie makšķernieki”?
Shēma ir diezgan viltīga. Uzzinot kartes pēdējos četrus ciparus, ļaundari mēģina piekļūt slepenākai informācijai. Ir bijuši gadījumi, kad viņi izmanto nepilnības banku automātiskajās balss izvēlnēs. Zvanot no viltota numura, kas sakrīt ar klienta numuru, un ievadot šos četrus ciparus, viņi var uzzināt patiesu informāciju par konta atlikumu.
Kad jums piezvana cilvēks, kurš precīzi zina jūsu vārdu un to, cik tieši naudas jums šobrīd ir uz kartes, ir grūti neticēt, ka zvans ir īsts. Tieši šis psiholoģiskais moments ir viņu lielākais ierocis. Krāpnieki mēdz stāstīt, ka konts ir “uzlauzts”, un piedāvā naudu pārvietot uz “drošu seifu” vai “bankas kasti”. Rezultātā cilvēks pats, labu gribēdams, pārskaita savu naudu svešiniekiem.
No čeka līdz sociālajiem tīkliem
Ja čekā ir redzams tikai vārds un uzvārds, krāpnieki var doties tālāk un meklēt personu sociālajos tīklos vai dažādās publiskās datu bāzēs. Bieži vien tur atrodas arī tālruņa numurs. Tiklīdz šī informācija ir sasaistīta ar kartes pēdējiem cipariem no veikala čeka, nozieguma plāns ir gatavs.
Lasi vēl: Ziema atkāpties negrasās: sinoptiķi brīdina par krasām laikapstākļu anomālijām šī gada pavasarī
Īpaši vērtīgs krāpniekiem ir čeks, kurā jau ir norādīts telefona numurs. Tā ir tiešā saite ar potenciālo upuri. Tieši tāpēc šādiem maziem papīriem nevajadzētu mētāties apkārt. Pirkuma čeks šodien vairs nav tikai pierādījums par pirkumu – tas var būt atslēga uz jūsu digitālo maciņu. Labākais, ko varat darīt, ir vienmēr paņemt čeku sev līdzi un mājās to vienkārši saplēst vai izmest drošā vietā.
