Latvijā daudzu mājokļu īpašnieki un iedzīvotāji mēdz pieļaut kādu ļoti būtisku kļūdu, par kuru vēlāk var arī tikt sodīts līdz pat 1400 eiro.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vērš uzmanību, ka pirms apkures sezonas uzsākšanas ir obligāti jāattīra dūmvadi no uzkrātajiem sodrējiem. Šāda rīcība ne tikai uzlabo apkures iekārtu siltuma atdevi, bet arī būtiski samazina risku izcelties smagiem un postošiem ugunsgrēkiem.
VUGD apkopotie dati liecina, ka katru gadu vairāk nekā 500 Latvijas mājokļos notiek sodrēju degšana dūmvados, kas var kļūt par cēloni nopietnām ugunsnelaimēm un diemžēl arī izraisa tās. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks, pulkvedis Mārtiņš Baltmanis, norāda:
“Jaunās apkures sezonas sākumu VUGD vienmēr sagaida ar lielu satraukumu, jo diemžēl cilvēku neuzmanības un paviršas attieksmes dēļ nereti izceļas smagi ugunsgrēki, kas bieži vien beidzas ar sekām.
Aicinām iedzīvotājus laikus padomāt par savu drošību – iztīrīt sodrējus no ēku dūmvadiem un veikt nepieciešamās apkures ierīču apkopes. Pareizi un atbilstoši ekspluatētas apkures iekārtas nodrošina lielāku siltuma atdevi. Tāpat atgādinām, ka visbiežāk ugunsgrēkos cilvēki iet bojā nevis liesmu dēļ, bet gan saelpojoties dūmus, jo laikus nepamana ugunsgrēka sākšanos. Tāpēc, lai ugunsnelaimi pamanītu savlaicīgi, aicinām mājokļos uzstādīt dūmu detektorus.
Lai apkures ierīču lietošanas laikā nerastos sodrēju aizdegšanās risks, dūmvadi, kā arī krāšņu un pavardu dūmkanāli ir jāiztīra vēl pirms apkures sezonas sākuma, proti, līdz 1. novembrim. Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīču un iekārtu dūmvadi papildus jātīra vēl vienu reizi apkures sezonas laikā – laika posmā no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam.
Gāzi kā kurināmo izmantojošās apkures ierīces ir jātīra, kā arī jāveic to tehniskā apkope un tehniskā stāvokļa pārbaude ne retāk kā vienu reizi gadā, ja vien ražotājs nav noteicis citus nosacījumus. Gadījumos, ja gāzes apkures ierīce nav lietota ilgāk par sešiem mēnešiem, obligāti jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.
Cietajam kurināmajam sadegot, uz skursteņa iekšējām sienām pakāpeniski uzkrājas kvēpi, sodrēji un darvas slānis. Ja šie nosēdumi netiek savlaicīgi notīrīti, tie labākajā gadījumā samazina apkures iekārtas darbības lietderību, bet sliktākajā gadījumā var kļūt par iemeslu straujai un intensīvai šo vielu aizdegšanās procesam.
Tā rezultātā visā mūrētā dūmvada konstrukcijas biezumā, tostarp arī ārējā apvalkā, var veidoties plaisas, kas ļauj karstajām dūmgāzēm un liesmām nonākt saskarē ar degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām. Šāda situācija var novest ne tikai pie dūmvada aizdegšanās, bet arī apdraudēt visu ēku kopumā.
Ugunsdzēsēji glābēji norāda, ka pastiprināta sodrēju veidošanās dūmvadā visbiežāk notiek gadījumos, kad tiek izmantots nekvalitatīvs kurināmais, piemēram, mitra malka, kā arī sadzīves atkritumu dedzināšana.
Kāds sods pienākas?
Latvijā par skursteņa netīrīšanu var tikt piemērots naudas sods. Šis jautājums attiecas ne tikai uz drošību, bet ir arī likumā noteikts pienākums, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”.
Galvenā informācija, kas jāņem vērā:
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu par ugunsdrošības prasību neievērošanu, tostarp par dūmvadu netīrīšanu, tiek paredzēti šādi sodi: fiziskajām personām naudas sods no 30 līdz 280 eiro; juridiskajām personām naudas sods no 280 līdz 1400 eiro.
