”Vajadzētu Latvijā likumu, ka kapos nedrīkst stādīt šos krūmus un puķes”: cilvēki kapos dara dīvainas lietas

Latvijā būtu nepieciešams likums, kas aizliedz kapos stādīt krūmus un puķes — cilvēki kapsētās nereti dara visai neparastas un dīvainas lietas par kurām ir vērts parunāt. 

TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāds skatītājs jautāja, vai cilvēki beidzot nevarētu saprast un pārtraukt stādīt kapos ceriņus un citus krūmus, jo pēc vairākiem gadiem šie stādījumi pārvēršas džungļos, ar kuriem būs jācīnās komunālajiem dienestiem, radot atbaidošu skatu. Viņš rosināja ieviest stingrākus noteikumus šajā jomā.

Rīgas kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla atzina, ka šī problēma pastāv jau ilgstoši un ir diezgan sarežģīta. Viņš norādīja, ka jebkurš stādījums — gan krūms, gan koks — rada lapas, kas rudenī kļūst par atkritumiem, un to savākšana ir viena no lielākajām kapsētu uzturēšanas izmaksu pozīcijām: “Jebkurš krūms un jebkurš koks rada lapas, un tās, nokrītot, rada atkritumus.”

Tomēr..

Zēla aicināja iedzīvotājus kapsētu sakopšanā pievērst uzmanību praktiskiem risinājumiem un atkritumu šķirošanai, īpaši rudenī, kad no kokiem krīt lapas: “Kad dodamies uz kapiem tos sakopt, lūdzu, šķirojiet atkritumus. Tas ļaus ietaupīt līdzekļus un uzlabot kapsētu vidi, jo šie līdzekļi ir nepieciešami infrastruktūras uzturēšanai, nevis jāmaksā par nepareizi sašķirotiem atkritumiem.”

Viņš arī uzsvēra, ka problēmas kapsētās nereti saistītas ne tikai ar stādījumiem un lapām, bet arī ar neatbilstošiem atkritumiem, kas nonāk konteineros: “Ir cilvēki, kas atved uz kapsētām vecas mēbeles vai riepas un izmet tās atkritumu konteineros, un pašvaldībai par to jāmaksā.”

Lai mazinātu šādas situācijas, pašvaldība izmanto videonovērošanas kameras un rīko informatīvas akcijas, aicinot iedzīvotājus šķirot atkritumus. Tiek arī ieteikts pārdomāti izvēlēties, ko stādīt uz kapavietām — pareizi izvēlēti augi palīdz uzturēt sakoptu vidi un samazina kopšanas izmaksas.

Tagad parunāsim vēl par kādu problēmu..

Latvijā ir vairāk nekā 4500 kapsētu, no kurām apmēram 1750 pieder pašvaldībām. Aplūkojot dažādu pašvaldību saistošos noteikumus, lai noskaidrotu, kas notiek ar ilgstoši nekoptām, aizmirstām vai neapmaksātām kapavietām, un kādos gadījumos tās var zaudēt.

VIDEO:

Kapu kopšanas tradīcijas katrā ģimenē ir atšķirīgas — cilvēki liek ziedus un sveces, atjauno smilšu kārtu, stāda puķes, apgriež krūmus un veido pieminekļus. “Latvieši kapsētas kopj kā dārzus, un ainavu arhitekti atzīst, ka Latvijas kapsētas var uzskatīt par īstiem parkiem,” norādīts Latvijas Kultūras kanonā. Tāpēc kapu kopšanas tradīcija Latvijā ir bagāta un daudzveidīga — kapsētās sastopami seni krustakmeņi, krusti un to rotājumi, pieminekļi, ainaviski kapu plānojumi, dekorējumi, metāla kroņi, kroņu vannas un citas kultūras liecības.

Lasi vēl: Ilva aizbrauca atpūsties uz Ēģipti un viesnīcas šefpavārs atklāj, ko viņi dara ar ēdienu, kas paliek pāri no bufetes restorāniem

Kapsētu kopšanas un uzturēšanas kārtību Latvijā neregulē viens īpašs likums — katra pašvaldība izdod savus saistošos noteikumus, kas var nedaudz atšķirties. Precīza informācija par noteikumiem pieejama attiecīgās vietvaras mājaslapā. Reizi gadā kapsētu apsaimniekotāji veic apsekošanu, lai konstatētu nekoptās kapavietas. Par katru no tām tiek sastādīts akts, veikta fotofiksācija un uzstādīta brīdinājuma zīme.

Informācija par nekoptajām kapavietām tiek publicēta pašvaldību informatīvajos izdevumos, kapsētu informācijas stendos, oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī pašvaldību mājaslapās.

Ja kapavieta ilgstoši, parasti vismaz trīs gadus, netiek kopta un pašvaldībai nav informācijas par tās lietotāju, pašvaldībai ir tiesības to pārņemt savā valdījumā un nodot citu personu tur.

Tas nozīmē, ka, ja trīs gadu laikā par konkrēto kapavietu ir sastādīti trīs akti par tās nekopšanu un kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona trīs mēnešu laikā pēc trešā akta nav veikuši sakopšanas darbus un nav sazinājušies ar kapsētas apsaimniekotāju, šī kapavieta tiek uzskatīta par aktētu. Šādā situācijā kapsētas apsaimniekotājs drīkst izlīdzināt kapavietu un piešķirt to atkārtotai apbedīšanai.

Tāpat jāņem vērā, ka kapsētās, kas pieder baznīcām, tiek piemērota ikgadējā nodeva, kuras apmēru nosaka attiecīgā draudze. Šī nodeva paredzēta kapsētas uzturēšanai, tajā skaitā infrastruktūras sakārtošanai un atkritumu izvešanai.