Atskanēja skaņas… ļoti skaļas un spalgas. Ne no durvīm, bet no visām pusēm reizē. Uzbrukums apstājās. Atkal klusums.
Tā stāvēju līdz rītausmai. Ar pirmajiem saules stariem dzirdēju attālināmies smagus soļus. Izgāju uz lievenīša. Durvis bija veselas, tikai nedaudz apdegušas no kruķa pieskāriena. Uz sniega — pēdas. Ne cilvēka. Apaļi nospiedumi, it kā kāds būtu gājis uz bluķiem. Pēdas veda mežā.
Tajā pašā dienā nostiprināju māju. Dzelzs joslas gar durvju malām. Sāls zem sliekšņa. Un kustības sensors ar jaudīgu prožektoru. Tas atgriežas. Ne katru nakti, bet regulāri. 3:33. Redzu kamerā — pienāk līdz gaismas robežai un apstājas. Gaida. Juris izskaidroja — tas ir sens meža gars. Agrāk tam atstāja ziedojumus, tagad par to aizmirsuši. Tāpēc tas medī.
— Dienā tas ir koks, — teica vecis. — Parasta priede kaut kur biezoknī. Naktī mostas, meklē siltumu.
Lasi vēl: Ja gadās nopirkt gaļu, kura ir kā gumija, nesteidzies to izmest – pārvērt to par kulinārijas hītu
Ko daudzi saprot tikai pēc 70 gadiem: kļūdas, kuras var nepieļaut jau tagad
Tā dzīvoju jau gadu. Pieradis. 3:30 pārbaudu prožektoru, aizslēdzu durvis. Ja dzirdu klauvējienus — neeju klāt. Reizēm tas mēģina ko jaunu. Klauvē logos. Reiz no dūmvada izbira kvēpi, un es dzirdēju skrāpēšanos no iekšpuses, it kā tas līstu lejā. Pieliku spoguli pie kurtuves, bet neko neredzēju. Tas bija tikai troksnis. Vēl viens tā triks.
Bet iekšā tas netiek. Kamēr es to neaicinu. Un es to neaicināšu. Pārvākties netaisos. Tā ir mana māja. Un vēl — ja aiziešu, tas atradīs kādu citu. Kādu, kas nezina noteikumus. Kas atvērs durvis. Tāpēc palieku. Sargs starp mežu un ciemu.
Man nācās pateikt draudzenei, ka vīrs mani nelaiž ar viņu tikties: bet viss nebija tik vienkārši
Un nekad, dzirdat, NEKAD neatveru durvis pēc pusnakts. Nav svarīgi, kas klauvē. Nav svarīgi, ar kādu balsi lūdz.
Jo mežā dzīvo būtnes, kas prot izlikties. Un vienīgā aizsardzība pret tām — aizvērtas durvis un gribasspēks neļauties maldināšanai. Lieki piebilst, ka mani ciemā uzskata par…nu jūs saprotat. Visi apgalvo, ka man tikai rādās, ka dzīvē tā nenotiek. Dažreiz arī man pašam šķiet, ka man tikai sapņos tas rādās. To visu Juris ir pastāstījis ciemā. Es nevienam nestāstu. Draugu man te nav un pats saprotu kādēļ.
