Galvenais iemesls, kāpēc lielākā daļa saimnieču pēc mazgāšanas procesa beigām atstāj ierīces lūku pusvirus, ir cīņa ar mitrumu un nepatīkamo aromātu. Pēc cikla pabeigšanas ūdens paliekas neizbēgami uzkrājas tvertnē, gumijas blīvē (manšetē) un citos konstrukcijas elementos.
Tas rada ideālu vidi baktēriju, pelējuma un sēnīšu koloniju attīstībai. Rezultātā parādās salkana smaka, bet smagākos gadījumos tas var izraisīt pat alerģiskas reakcijas vai elpceļu infekcijas mājiniekiem.
Daudzi lietotāji dalās pieredzē: ja vairākus mēnešus durvis tiek aizvērtas tūlīt pēc mazgāšanas, mašīnas iekšpusē parādās melnais pelējums, no kura vēlāk ir ārkārtīgi grūti atbrīvoties pat ar spēcīgu ķīmiju. Šī problēma ir īpaši aktuāla telpās ar sliktu ventilāciju vai gadījumos, kad tehnika netiek izmantota regulāri.
Pat daži ražotāji instrukcijās tieši norāda, ka lūka ir jāatstāj pavērta vēdināšanai.
Sadzīves mīts vai reāls risks: Argumenti pret durvju turēšanu vaļā
Tomēr ne visi atbalsta šādu pieeju. Ierīču remonta meistari un daļa skeptiskāko īpašnieku uzskata, ka pastāvīgi atvērta lūka var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Galvenie argumenti “pret” izskatās šādi:
Eņģu deformācija un “nosēšanās”: Veļas mašīnas durvis, īpaši modeļiem ar priekšējo ielādi, ir visai smagas biezā stikla dēļ. Ja tās ilgstoši atrodas pilnībā atvērtā stāvoklī, eņģes laika gaitā var deformēties.
Tas noved pie tā, ka lūka vairs nepieguļ hermētiski, kas var izraisīt noplūdes mazgāšanas laikā.
Gumijas manšetes nolietošanās: Lūkas gumija ir izstrādāta tā, lai ilgstoši atrastos saspiestā (aizvērtā) stāvoklī. Ja durvis visu laiku ir vaļā, gumija var zaudēt savu elastību, sākt plaisāt un priekšlaicīgi nolietoties.
Hidroaizvaru darbības traucējumi: Dažos modeļos pēc cikla beigām sistēmā paliek neliels ūdens daudzums (aptuveni 0,5–2 litri). Tas ir nepieciešams, lai novērstu gaisa korķus un pasargātu sensorus. Ja durvis ir pastāvīgi vaļā, šis ūdens iztvaiko, bet mazgāšanas līdzekļu un netīrumu paliekas sakalst, veidojot nosēdumus, kas vēlāk izraisa aizsprostojumus un vēl briesmīgāku smaku.
Mehānisku bojājumu risks: Atvērtas durvis mazā vannasistabā ir potenciāls drauds. Tām var nejauši uzskriet virsū, tās var tikt strauji aizcirstas vai bojātas. Ir zināmi gadījumi, kad rezerves detaļas (īpaši eņģes) nākas gaidīt nedēļām ilgi, kuru laikā veļu mazgāt nav iespējams.
Ko par šo dilemmu saka lielie ražotāji?
Interesanti, ka pat starp lielajiem tehnikas zīmoliem nav vienotas vienošanās. Piemēram, Hotpoint instrukcijās ir skaidri teikts: „Vienmēr atstājiet durvis pusvirus, lai izvairītos no nepatīkamu aromātu veidošanās.”
Tajā pašā laikā tādu zīmolu kā LG, Samsung un Bosch rokasgrāmatās biežāk sastopami ieteikumi pēc katras mazgāšanas reizes ar sausu drānu izslaucīt tvertni un gumijas blīvi, bet tieša norāde turēt lūku vaļā mēdz izpalikt. Speciālisti no servisa centriem norāda, ka modernie modeļi ir aprīkoti ar pietiekami efektīvu dabisko ventilāciju, un lūkas turēšana vaļā 24/7 nav obligāta, ja tiek ievērota pamata higiēna.
Zelta vidusceļš: Kā pareizi kopt mašīnu bez galējībām?
Ņemot vērā abus viedokļus, var izdalīt vairākus praktiskus ieteikumus, kas palīdzēs saglabāt tehniku darba kārtībā, netērējot naudu remontam:
Mikro-vēdināšana: Atstājiet durvis pavērtas tikai nedaudz (par 5–10 cm), nevis pilnībā vaļā. Šāda sprauga nodrošina pietiekamu gaisa cirkulāciju, bet nerada kritisku slodzi uz eņģēm.
Obligātā noslaucīšana: Pēc katras mazgāšanas ar mīkstu drānu uzsūciet mitrumu no gumijas manšetes krokām. Tieši tur visbiežāk sakrājas mati, pogas un netīrs ūdens, kas kļūst par pelējuma avotu.
Profilaktiskā apkope: Reizi mēnesī vai divos palaidiet “tukšo” mazgāšanas ciklu augstā temperatūrā (90 grādi), izmantojot speciālos tīrīšanas līdzekļus vai citronskābi. Tas iznīcinās baktērijas pat tajās vietās, kuras jūs neredzat.
Neaizmirstiet par pulveru atvilktni: Pēc mazgāšanas izvelciet arī dozatora atvilktni. Pelējums tur veidojas tikpat bieži kā tvertnē, un caur to baktērijas nonāk tieši uz jūsu “tīrās” veļas.
Secinājumi: Pieredze pret statistiku
Internetā viedokļi dalās. Vieni lietotāji gadiem tur durvis vaļā un neziņo par nekādām problēmām, kamēr citi sūdzas par nosēdušām eņģēm jau pēc divu gadu lietošanas. Servisa centru statistika ir nepielūdzama: aptuveni 15% no visiem lūkas un blīvējumu bojājumiem ir saistīti tieši ar nepareizu ekspluatāciju, tostarp pastāvīgu durvju turēšanu pilnībā atvērtā stāvoklī.
Optimālais risinājums: Atstājiet lūku pusvirus uz 2–4 stundām, kamēr tvertne ir pilnībā izžuvusi, un pēc tam aizveriet to pavisam. Tas pasargās gan no smakas, gan no mehāniskiem bojājumiem un mehānisma nolietošanās.
Kā jūs rīkojaties savās mājās? Vai ticat, ka durvju turēšana vaļā palīdz, vai tomēr uzticaties ražotāju modernajām ventilācijas sistēmām? Dalieties ar savu pieredzi komentāros!
