Latvijas Republikas Valdīb pieņēma lēmumu atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasījumu piešķirt papildu finanšu līdzekļus no valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti neparedzētiem gadījumiem.
Kopējā papildu summa sasniedz 379 983 eiro, un tā tiks izmantota, lai segtu pārsniegtās izmaksas, kas radušās saistībā ar XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanu šī gada vasarā.
Svētku budžets un faktiskās izmaksas
Sākotnēji svētku rīkošanai 2023. gadā valsts budžetā tika atvēlēti 13,35 miljoni eiro. Šajā summā ietilpa 11,25 miljoni eiro kā tiešā dotācija no valsts budžeta un prognozētie 2,1 miljons eiro ieņēmumi no biļešu tirdzniecības un tirdzniecības vietu nomas maksas.
Tomēr, pateicoties lielajai publikas interesei un aktivitātei, faktiskie ieņēmumi pārsniedza sākotnēji plānoto, sasniedzot 2,24 miljonus eiro. Tādējādi kopējie pieejamie līdzekļi svētku izdevumu segšanai sasniedza 13,49 miljonus eiro.
Neraugoties uz lielākiem ieņēmumiem, faktiskās kopējās svētku organizēšanas izmaksas pārsniedza pieejamo budžetu. Lai gan svētku rīkošana bija ļoti veiksmīga, neparedzētie operatīvie izdevumi un nepieciešamība nodrošināt maksimālu drošību un loģistiku radīja finansējuma deficītu, kas nu jāsedz no valsts rezervēm.
Papildu finansējuma sadalījums
Papildu finansējums 379 983 eiro apmērā tika sadalīts starp divām būtiskām jomām, kas nodrošināja svētku norisi:
Veselības aizsardzība un neatliekamā palīdzība: 190 467 eiro tika paredzēti Veselības ministrijai. Šis finansējums nepieciešams, lai pilnībā segtu izdevumus, kas saistīti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu gan svētku dalībniekiem (kuru skaits bija ārkārtīgi liels), gan plašajai skatītāju auditorijai visas svētku nedēļas garumā.
Transports un loģistika: Pārējie 189 516 eiro tika novirzīti uzņēmumam SIA “Rīgas satiksme”. Šie līdzekļi paredzēti, lai segtu izdevumus par papildu sabiedriskā transporta reisiem un palielināto satiksmes intensitāti, kas bija nepieciešama Rīgā, lai efektīvi pārvadātu lielo dalībnieku un skatītāju skaitu starp norises vietām.
Svētku mērogs un nozīme
Šīs vasaras Dziesmu un deju svētki, kas to tradicionālajā formā tika aizvadīti pēc desmit gadu ilga pārtraukuma, uzsvēra pasākuma milzīgo nozīmi Latvijas kultūras ainavā. Svētki pulcēja iespaidīgu dalībnieku skaitu – 38 000 bērnu un jauniešu, kas kļuva par vienu no visu laiku vērienīgākajām bērnu un jauniešu kultūras manifestācijām valstī.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vadmotīvs jeb sauklis bija “Nāc gavilēt!”. Šis sauklis pirmo reizi tika izmantots jau 2005. gadā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, tādējādi simboliski savienojot dažādas paaudzes. Savukārt svētku vizuālā zīme tika veidota no posmiem jeb dzīpariem, kas simbolizē katra atsevišķā dalībnieka spēku, talantus, ieguldīto darbu un unikālo personību. Zīmes dizainā tika integrēti arī tradicionālie tautastērpu raksti, tādējādi pasvītrojot kultūras mantojuma nozīmi.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki Latvijā un ir daļa no nacionālās identitātes. Tiem ir noteikta regularitāte – tie notiek reizi piecos gados, un tie kalpo kā spēcīgs kolektīvās dziedāšanas un dejošanas tradīcijas uzturētājs jaunās paaudzes vidū.
