Valdība ir lēmusi rīkoties, lai apturētu straujo degvielas cenu kāpumu Latvijas degvielas uzpildes stacijās. Plāns paredz, ka jau no aprīļa tiks ieviesti īpaši mehānismi, kas neļaus cenai pārsniegt 1,80 eiro robežu par litru.
Galvenie rīki šī mērķa sasniegšanai būs pagaidu akcīzes nodokļa samazināšana un jauns virspeļņas nodoklis degvielas tirgotājiem. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis skaidro, ka šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai pasargātu iedzīvotājus un uzņēmumus no pārmērīgiem tēriņiem, ko rada nemierīgā situācija pasaulē.
Akcīzes nodokļa “atsperes” princips
Viens no būtiskākajiem jaunumiem ir elastīga pieeja akcīzes nodoklim. Tas nozīmē, ka valsts vairs noraudzīsies uz cenām no malas, bet gan aktīvi iejauksies procesā. Ja naftas cena pasaules biržās turpinās pieaugt un spiedīs degvielas cenu uz augšu, valsts attiecīgi samazinās akcīzes nodokli.
Šī sistēma strādās kā sava veida amortizators – tiklīdz cena tuvosies 1,80 eiro atzīmei, nodoklis tiks mazināts, lai cenu noturētu noteiktajos rāmjos. Šāds dinamiskais modelis ļaus ik dienu pielāgoties situācijai tirgū. Ministrs norāda, ka ilgstoši augstas cenas rada pārāk lielu slogu visai valsts tautsaimniecībai, tāpēc valstij ir jārod veids, kā šo spiedienu mazināt.
Virspeļņas nodoklis un kontrole
Līdztekus nodokļu samazināšanai valdība plāno ieviest arī tā saukto virspeļņas nodokli. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka akcīzes nodokļa samazinājums patiešām nonāk līdz autovadītāju maciņiem, nevis paliek tirgotāju peļņā. Ir radušās aizdomas, ka pašreizējā cenu veidošanas politika ne vienmēr atbilst sabiedrības interesēm.
Tāpēc tiks izstrādāts speciāls algoritms, kas uzraudzīs nozares peļņas rādītājus. Ja tiks konstatēts, ka cenas netiek samazinātas godprātīgi, šis nodoklis stāsies spēkā. Valdības mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji un uzņēmumi cenu kritumu ieraudzītu uzreiz tajā brīdī, kad viņi iebrauc degvielas uzpildes stacijā. Abu šo risinājumu ieviešana reizē ir garantija tam, ka tirgus dalībnieki rīkosies godīgi.
Kad gaidāmas izmaiņas
Premjere Evika Siliņa ir apstiprinājusi, ka valdība pie šī jautājuma strādā ļoti strauji. Paredzams, ka konkrēti likumprojekti un priekšlikumi tiks izskatīti jau nākamajā nedēļā. Ja viss noritēs pēc plāna, jaunā kārtība varētu stāties spēkā līdz aprīļa sākumam. Tas nozīmē, ka valsts ir gatava pieņemt speciālu likumu, kas regulēs šo pagaidu kārtību, kamēr situācija pasaules tirgos stabilizēsies.
Šobrīd valdība aktīvi vērtē visus riskus, lai sagatavotie risinājumi būtu juridiski precīzi un praktiski īstenojami. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai process būtu saprotams gan degvielas tirgotājiem, gan gala patērētājiem.
Kaimiņvalstu pieredze un globālais konteksts
Latvija nav vienīgā valsts, kas meklē veidus, kā ierobežot degvielas dārdzību. Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir izteicies, ka Lietuva varētu sekot Beļģijas modelim un noteikt cenu griestus. Tas ir īpaši aktuāli saistībā ar pieaugošo saspīlējumu starp ASV, Izraēlu un Irānu, kas tiešā veidā ietekmē naftas piegādes un cenas pasaulē.
Interesanti, ka vairākas citas Eiropas valstis, piemēram, Ungārija un Horvātija, līdzīgus mērus ir ieviesušas jau pirms nedēļas. Tas liecina par kopēju reģiona tendenci mēģināt kontrolēt energoresursu cenas, lai nepieļautu vispārēju dzīves dārdzības pieaugumu. Katra valsts gan izvēlas nedaudz atšķirīgu pieeju, taču pamatmērķis visiem ir viens – pasargāt savu ekonomiku no neparedzamām svārstībām.
