Valdība pirmdienas vakarā pulcējās uz ārkārtas sēdi, lai meklētu risinājumus saspringtajai situācijai aviācijas nozarē. Galvenais diskusiju krustugunīs nonākušais jautājums ir 30 miljonu eiro aizdevums Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai “airBaltic”.
Premjere Evika Siliņa apstiprināja, ka valsts ir gatava palīdzēt, taču nosacījumi būs daudz stingrāki nekā iepriekš. Šobrīd aviokompānijai ir nepieciešams tūlītējs atbalsts, lai pārvarētu Tuvo Austrumu konflikta radītās sekas.
Stingrāka kontrole un jauns biznesa plāns
Lēmums par aizdevumu vēl nav galīgs, jo valdība vēlas redzēt skaidrāku rīcības plānu. Premjere uzsvēra, ka “airBaltic” būs jāizstrādā pilnīgi jauns biznesa modelis, kas pielāgots šī brīža ekonomiskajai un ģeopolitiskajai realitātei. Tas nozīmē, ka līdzšinējie aprēķini vairs netiek uzskatīti par aktuāliem.
Valsts šoreiz pieprasa striktus atmaksas termiņus un skaidru grafiku. Šis īstermiņa aizdevums tiek plānots kā “tilta finansējums”, kas palīdzētu uzņēmumam noturēties laikā, kamēr tiek meklēti ilgtermiņa investori. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja, ka katram iztērētajam eiro būs jāseko līdzi daudz rūpīgāk nekā līdz šim.
Degvielas krīze un lidojumu atcelšana
Galvenais iemesls, kāpēc situācija kļuvusi tik kritiska, ir notikumi Tuvajos Austrumos. Konflikta dēļ degvielas cenas ir pieaugušas pat divas līdz trīs reizes. Satiksmes ministrs Atis Švinka skaidroja, ka šobrīd Latvijā degviela fiziski nav beigusies, taču pastāv nopietni riski tās pieejamībai nākotnē.
Hormuza šauruma blokādes draudi un nestabilitāte reģionā liek aviokompānijām strādāt milzīgas nenoteiktības apstākļos. “airBaltic” jau šobrīd ir spiesta operatīvi reaģēt un atcelt reisus uz tādiem galamērķiem kā Dubaija un Telaviva. Ministrs arī atzina, ka Eiropas aviācijas asociācijas sāk ziņot par iespējamu degvielas deficītu vairākās lidostās, kur jau tiekot ieviesta “rindas kārtība” tās saņemšanai.
Politiska skepse un varas dalīšana
Valdības iekšienē nav vienprātības par to, kā tālāk pārvaldīt nacionālo lidsabiedrību. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) joprojām ir skeptiska par kārtējo valsts naudas injekciju. Viktors Valainis pat rosināja diskusiju par to, vai “airBaltic” pārraudzība nebūtu jāpārņem Ekonomikas ministrijai, atņemot šo funkciju Satiksmes ministrijai.
ZZS pārstāvji uzskata, ka par aizdevuma izmantošanu un atdošanu personīgi jāatbild satiksmes ministram. Gala vārds par 30 miljonu eiro piešķiršanu būs jāsaka Saeimai. Šobrīd ir grūti prognozēt deputātu balsojumu, jo daudzi vēlas saņemt detalizētu informāciju par to, kur tieši šī nauda paliks un kā uzņēmums plāno strādāt nākamajā ziemā.
Finansiālie zaudējumi un nākotnes izredzes
Aizvadītais gads uzņēmumam nav bijis viegls. “airBaltic” 2025. gadu noslēdza ar vairāk nekā 44 miljonu eiro zaudējumiem. Lai gan ieņēmumi nedaudz pieauga un sasniedza gandrīz 780 miljonus eiro, ar to nepietiek, lai uzņēmums būtu finansiāli stabils bez ārēja atbalsta.
Sākotnēji plānotā akciju palaišana biržā (IPO) pašlaik ir apturēta. Uzņēmuma vadība saprot, ka esošajā tirgus situācijā tas nav reāli, tāpēc cer atrast privātos investorus. Ja tas neizdosies, uzņēmumam ziemas periodā varētu būt nepieciešami pat vēl 100 līdz 150 miljoni eiro. Pašlaik Latvijas valstij pieder lielākā daļa akciju, savukārt Vācijas “Lufthansa” kontrolē 10% uzņēmuma. Šī akcionāru struktūra tuvākajā laikā varētu mainīties, ja tiks piesaistīts jauns kapitāls.
