ASV un Izraēlas konflikts ar Irānu ir izraisījis strauju energoresursu cenu kāpumu pasaulē. Šī situācija liek Eiropas valdībām meklēt veidus, kā palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem tikt galā ar augošajiem rēķiniem.
Tomēr iespējas sniegt plašu finansiālu atbalstu šoreiz ir krietni ierobežotākas nekā iepriekšējos gados. Daudzviet pasaulē jau tiek aicināts samazināt ikdienas braucienus ar automašīnu, lai taupītu degvielu.
Valdību piesardzība un ierobežotie resursi
Atšķirībā no 2022. gada, kad valdības atvēlēja milzīgus līdzekļus enerģijas cenu kompensēšanai, šoreiz rīcība ir daudz atturīgāka. Valstis saskaras ar lielāku budžeta deficītu, un arī ekonomiskā izaugsme vairs nav tik strauja. Daudzviet arī ievērojami pieauguši izdevumi valsts aizsardzībai, kas nozīmē, ka brīvas naudas atbalsta programmām ir krietni mazāk.
Eksperti lēš, ka šobrīd atbalstam var novirzīt aptuveni desmit reizes mazākos apjomos nekā iepriekšējās krīzes laikā, lai saglabātu finanšu stabilitāti un nepārkāptu noteiktos budžeta rāmjus.
Pirmie soļi cenu stabilizēšanā
Vairākas valstis jau ir sākušas rīkoties, lai apturētu degvielas cenu straujo kāpumu. Francija, Grieķija un Polija ir ieviesušas cenu griestus un mēģina ierobežot tirgotāju uzcenojumu, savukārt Vācija apsver iespēju regulēt cenas degvielas uzpildes stacijās.
Tomēr valdības atzīst, ka šādi īstermiņa risinājumi var izrādīties nepietiekami, ja piegādes ķēdes turpināsies būt traucētas un naftas cenas saglabāsies augstā līmenī. Itālija šobrīd meklē veidus, kā segt degvielas nodokļu samazinājumu no papildu ieņēmumiem, kas radušies augstāko nodokļu dēļ.
Aicinājumi taupīt degvielu
Daudzās valstīs arvien skaļāk izskan aicinājumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem mainīt savus ikdienas paradumus. Dānijā sabiedrība tiek aicināta kritiski izvērtēt katru braucienu ar auto, lai saudzētu gan savu maciņu, gan valsts stratēģiskās rezerves. Līdzīgi signāli nāk no Lielbritānijas, kur šoferiem ieteikts mainīt braukšanas stilu uz ekonomiskāku.
Arī citviet pasaulē tiek ieviesti praktiski risinājumi degvielas patēriņa mazināšanai. Vjetnamā uzņēmumi tiek mudināti atgriezties pie attālinātā darba, bet Filipīnās dažas iestādes pārgājušas uz četru dienu darba nedēļu. Jaunzēlandē pat tiek apsvērta iespēja atjaunot vēsturisko praksi par obligātām dienām bez privātajām automašīnām.
Lasi vēl: Sinoptiķi krasi mainījuši prognozi no 15. marta: kas notiks ar laikapstākļiem
Nākotnes perspektīvas
Lai gan naftas cenas pietuvojušās 2022. gada līmenim, dabasgāzes tirgū situācija šobrīd ir nedaudz stabilāka, lai gan cenas joprojām ir būtiski augstākas nekā pirms krīzes. Kā viens no risinājumiem budžeta papildināšanai joprojām tiek skatīts virspeļņas nodoklis enerģētikas uzņēmumiem. Tomēr ekonomisti brīdina – pārlieku aktīva iejaukšanās ar subsīdijām var radīt pretēju efektu, mākslīgi uzturot augstu pieprasījumu un neļaujot cenām dabiski stabilizēties.
