— Imant, piedod par tiešumu, bet vai tavam biznesam šobrīd ir pilnīgs sabrukums, vai arī mēs šeit piedalāmies kaut kādā slepenā eksperimentā par sieviešu pacietību?
— Kā tu to domā? — viņa pašpārliecinātais smaids acumirklī izdzisa. — Kāds sabrukums? Es rūpējos par tavu pašsajūtu! Uz nakti ēst gaļu sievietēm nav labi!
Mana dzīve ir mana atbildība
— Mana pašsajūta ir mana atbildība, nevis tava, — es mierīgi atbildēju un pagriezos pret oficiantu, kurš joprojām gaidīja. — Lūdzu, atdodiet man ēdienkarti. Tātad: man lūdzu pīles krūtiņu dzērveņu mērcē un glāzi vīna. Ūdeni ar citronu arī atstājiet – noderēs, lai aizskalotu svešus un nepienācīgus padomus.
Imants manāmi samulsa un kļuva nemierīgs, bet pēc brīža viņa seju pārņēma nepatīkams sārtums. Viņa melnā bītlene pēkšņi šķita kļuvusi par šauru un smacējošu. Viņš tramīgi pieliecās man tuvāk un pieklusinātā, saspringtā balsī nobēra:
— Pagaidi! Mēs tā nebijām norunājuši! Es netaisos apmaksāt tavas kaprīzes! Es meklēju sievieti, kura nav materiāliste un kura nāk uz restorānu pēc garīguma, nevis pēc dārga ēdiena! Man ir principi! Sievietei jābūt pieticīgai!
— Nomierinies, Imant, elpo dziļāk, — es pilnīgi mierīgi noteicu un noslaucīju lūpas ar salveti. — Tavi principi paliks pie tevis, tieši tāpat kā tavs steiks.
Es pati spēju apmaksāt savas vakariņas. Lūdzu, atnesiet mums atsevišķus rēķinus. Mans pavadonis šovakar laikam ir aizmirsis savu dāsnumu mājās vai arī viņa lielie panākumi ir pēkšņi “iesaluši”.
Atsevišķs rēķins un skopuma atmaskošana
Atlikušo vakara daļu mēs pavadījām gandrīz pilnīgā klusumā. Man šīs vakariņas izvērtās par baudāmām: es lēni izbaudīju izcilo gaļu, malkoju vīnu un vēroju Imanta reakciju. Viņa steiks viņam vairs nesniedza nekādu prieku.
Viņš košļāja un ar nepatiku bakstīja dārzeņus, ik pa brīdim metot uz manu pusi aizvainotus skatienus.
Kad pienāca laiks norēķināties, es mierīgi apmaksāju savu rēķinu – tie bija aptuveni 35 eiro –, atstāju oficiantam dāsnu dzeramnaudu un piecēlos. Imants tajā brīdī koncentrēti pētīja savu čeku, murminot par “cenām” un meklējot kļūdas aprēķinos.
— Paldies par vakaru, Imant, — es teicu, velkot mugurā mēteli. — Gatavo šeit lieliski. Bet tev es ieteiktu pirms nākamajiem randiņiem padzerties vairāk ūdens ar citronu – saka, ka tas palīdz izvadīt no organisma skopumu un vēlmi tēlot to, kas tu neesi.
Es izgāju naktī, jūtot milzīgu atvieglojumu. Imants mani nobloķēja lietotnē jau pēc desmit minūtēm. Laikam devās meklēt “mūzu”, kura pārtiek tikai no ūdens un viņa stāstiem par iedomātiem miljoniem.
Secinājums
Šis gadījums man iemācīja, ka skopums un vēlme kontrolēt otru caur “rūpēm” vai “principiem” ir vislielākais brīdinājuma zīme. Ja vīrietis sāk randiņu ar to, ka nosaka, ko tu drīksti vai nedrīksti ēst, tas nav par labsajūtu.
Tas ir par varu un bailēm. Mīlestība un cieņa sākas ar dāsnumu, nevis kalkulatoru rokās.
Vai arī jums ir bijušas līdzīgas pieredzes, kad vīrietis randiņā mēģina “taupīt” uz jūsu rēķina, izmantojot smieklīgus aizbildinājumus? Kā jūs rīkojāties?
