Valsts ir apņēmusies pievērst lielāku uzmanību Latvijas iedzīvotājiem, kuri izmanto bankas kartes naudas izņemšanai. Ir noteikta summa, pēc kuras tiks veikta pastiprināta uzraudzība.
Visu aktivitāšu mērķis ir cīnīties ar ēnu ekonomiku. Ēnu ekonomika samazina nodokļu ieņēmumus, jo darījumi netiek deklarēti vai tiek veikti skaidrā naudā. Tas nozīmē mazāk līdzekļu valsts pakalpojumu nodrošināšanai, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai.
Lasi arī: Meteorologs Toms Bricis apstiprina: Latvijai tuvojas karstuma vilnis, bet diemžēl tas nav vienīgais, par ko vajadzētu satraukties…
Tā neļauj precīzi novērtēt ekonomikas aktivitāti un veselību, kas var apgrūtināt ekonomiskās politikas plānošanu un izpildi.
Latvijas iedzīvotāji no bankomātiem gadā izņem 4,6 miljardus eiro skaidrā naudā, savukārt iemaksā aptuveni 2,1 miljardu eiro.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova atbalsta norēķinus ar bezskaidru. Savukārt skaidras naudas norēķini nav nekas neparasts pie nosacījuma, ka tie pārredzami un loģiski.
Gada sākumā valdība pieņēma jaunu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai, un viens no tā virzieniem ir bezskaidras naudas aprites stimulēšana.
“Ja persona nav oficiālu ienākumu, bet pēkšņi tiek izņemta liela naudas summa, tas var izraisīt detalizētu izmeklēšanu,” skaidro O. Bogdanova. Tāpat tiks analizēti uzņēmumi, kuru darbinieki bieži izmanto skaidras naudas izmaksas un iemaksas.
Jāatgādina, ka darbinieki ēnu ekonomikā bieži vien nesaņem likumīgās darba tiesības, piemēram, drošību darbā, veselības apdrošināšanu vai pensijas iemaksas. Tas var novest pie sliktākiem darba apstākļiem un mazākām algām.