Runājot par ceļu satiksmes drošību, visbiežāk uzmanība tiek pievērsta tiem autovadītājiem, kuri pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu.
Tomēr daudz retāk tiek runāts par pretēju parādību – vadītājiem, kas pārvietojas pārāk lēni un dažkārt ar savu rīcību rada reālus draudus citiem satiksmes dalībniekiem. Vai par šādu pārlieku lēnu braukšanu var piemērot sodu un kādos gadījumos šāda rīcība tiek uzskatīta par pārkāpumu.
Valsts likumsargu Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Krista Andersone uzsver, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu Latvijā nav paredzēta atsevišķa atbildība tieši par “lēnu braukšanu”. Tomēr praksē bijuši gadījumi, kad apzināta satiksmes kavēšana, tostarp arī pārāk zems braukšanas ātrums, ir klasificēta kā agresīva braukšana, jo tā traucē pārējiem satiksmes dalībniekiem un apdraud satiksmes drošību.
Likumsargi norāda, ka bieži vien pārāk lēnas pārvietošanās iemesls slēpjas citos pārkāpumos – piemēram, vadītājs braucot izmanto mobilo tālruni, turot to rokā, vai arī atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, kas samazina spēju droši vadīt transportlīdzekli. Tieši šādi transportlīdzekļi bieži piesaista likumsargu uzmanību.
Ceļu satiksmes noteikumu 99. punkts paredz, ka autovadītājam jāizvēlas braukšanas ātrums, kas atbilst ceļa seguma un meteoroloģiskajiem apstākļiem, transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim un satiksmes intensitātei. Tas nozīmē, ka autovadītājam ir ne tikai tiesības braukt lēnāk par atļauto ātrumu, ja to prasa apstākļi, bet arī pienākums neizraisīt nepamatotus traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem.
Bet..
Lasi vēl: “Septembra vidū var sākties laikapstākļu haoss”: sinoptiķi sniedz satraucošu prognozi
Krista Andersone uzsver, ka apzināti lēna braukšana var radīt bīstamas un konfliktējošas situācijas uz ceļa, kā rezultātā pastāv risks ceļu satiksmes negadījumiem. Lai gan tieša soda par “lēnu braukšanu” nepastāv, autovadītājiem jāņem vērā, ka šāda rīcība var tikt kvalificēta kā pārkāpums, ja tā rada draudus vai būtiski kavē citus satiksmes dalībniekus.
To apliecina arī autovadītāju pieredzes stāsti – kāda sieviete dalījās ar gadījumu, kad vēlā vakara stundā kāds šoferis braucis ar ātrumu vien 65–70 km/h vietā, kur atļauts 90 km/h. Rezultātā viņš aiz sevis izveidojis garu automašīnu rindu bīstamā un nepārredzamā ceļa posmā. Šis piemērs raisīja diskusiju – kurš šādā situācijā patiesībā rīkojas bīstamāk, un vai autovadītāji, kuri apzināti kavē satiksmi, nebūtu sodāmi tāpat kā tie, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu?
